visitlatgale.com par pilskalnu
Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju.
Pilskalnu lielā mērā postījuši arī mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gs. šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā.
Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai septiņus gadus esot jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā teikts, ka viņa uz kādu laiku aizdevusi ļaudīm naudu. Reiz kāds cilvēks to laikus neatdevis. To sākuši mocīt velni.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmerots 2. jūlijā 1925. g.
„Lielais kalns” Jasmuižas pag. Daugavpils apriņķī, Šņopstu ciema zemē, ciemam dienvidos.
Pēc sava ārējā izskata tas ir kukuļam līdzīgs, liels, iegareni apaļš kalns. Viņa virspuse lēzeni kumpa un pāriet stāvās sāņmalās. Kalns novietojies savrūp līdzenā apkārtnē. Austrumos kalna pakāje atmetas tēcēs un slapjā pļavā, dienvidos — lēzenas druvas, rietumos pļavas, bet ziemeļos Šņopstu ciems un sakņu dārzi.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000.
Kumpais plakums līdz 6. metram, no augšas uz leju skaitot, tiek arts jau no seniem laikiem. Dienvidus mala noarta līdz pašai pakājei, jo tā ir lēzenāka kā citas. Rietumu sānos kalnam, ceļus labojot, izgrābtas lielas bedres.
Visu kalna virspusi klāj dziļa melna mītņu kārta. Atrodamie trauku gabali bez raksta un roku taisīti. Domājams, ka aprakstāmais kalns pieder vecākām dzīves vietām. Ļaudis stāstīja, ka kalna virsu reiz rakuši un sijājuši no Pēterpils atbraukuši kungi.
Pašā kalna virsū, esot senāk kauli uzarti līdz ar šķēpu galiem. Domājams, ka kalns kādreiz izlietots miroņu apbedīšanai. Kalna izskats un trauki rāda, kā kalns nav dzelzs laikmetā cēlies.
Šņopstu “Lielais kalns” no ziemeļiem
Kalna dienvidus sānā redzams kāds aizarts plats rakums, tur kāds muižnieks esot apslēptu mantu meklējis, strādādams ar 37 cilvēkiem, veselu vasaru.
Par Šņopstu kalnu līdz šim nebija nekas zināms, to atradām apvidu pārmeklējot. Viņš apzīmē kārtīs ģeometrisku punktu 89,4 saž. virs jūras līmeņa. Kalna relatīvais augstums 17 m.
Teika: Vienos sānos kalnam, starp diviem akmeņiem bijušas durvis. Durvu priekšā sēdējusi jauna meita un tai pie kājām melns suns. Meita aizdevusi uz kādu laiku ļaudim naudu. Reiz kāds cilvēks aizņēmies naudu, bet laikā neatdevis. To sākuši velni mocīt, kamēr tas neatnesis atpakaļ aizņemto naudu.
Šo teiku atstāstīja ciema ļaudis vairākas variācijās.
Added by
