Par iespējamo pilskalnu Smeceres silā 2019. g. 27. decembrī informāciju sniedza A. Krīgerts. Vieta tika pārbaudīta 2020. g. 19. janvārī, un tur tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns.
Pilskalnam izraudzīta vieta Smeceres silā, Madonas-Trepes vaļņa ZA galā, kur ir izteikts reljefs ar asiem kāpumiem un kritumiem un kur viegli varēja izveidošanai piemērotus kalnus. Smeceres silā, paralēli Pļaviņu-Madonas dzelzceļa līnijai, uz D no tās, ir A-R virzienā orientēta, ap 25 m augsta kalnu grēda, kuru vietumis pārtrauc lejas un pāržmaugas. Viena šāda leja nodala divus stāvus kalnus. Uz A no lejas ir augsts kalns, kas ir dabiski stāvs un norobežots no D, R un Z puses. Kalna virsma ir līdzena, ar krasām pārejām uz visām trim ļoti stāvajām nogāzēm. Pret R kalna virsma ir platāka (platums Z-D virzienā ap 25—30 m). Uz A tā kļūst šaurāka (platums ap 10-15 m); viss pilskalna plakums A-R virzienā ir ap 60 m garš. Relatīvi šaurākajā vietā, kur kalna virsma sāk nedaudz laisties lejup, ir izveidots ap 1 m augsts, plānā nedaudz
izliekts aprakums, no tā tālāk uz A – aerolāzerskenēšanas modelis rāda it kā vēl vienu valni vai aprakumu, tomēr dabā tas nav droši saskatāms. Aprakuma un otrā vaļņa vietā ir seni, sekli rakumi, kas iespējamos pilskalna jau tā ne sevišķi ievērojamos nocietinājumus ir jūtami bojājuši. Aprakuma ZA pakājē ir cilvēka roku sakrauta akmeņu kaudze, kurā likti cilvēka galvas lieluma un nedaudz mazāki akmeņi.
Kalna zemes sastāvs ir rupja grants. Daļa lielo akmeņu bija noripojuši lejup pa kalna nogāzēm. Gan kalna plakumā, gan arī visās nogāzēs ir daudzas, caurmērā ap pāris metru lielas bedres. Daļa no tām varētu būt cilvēku raktas, lai gan nav saprotams, kāpēc tur būtu jārok bedres.
Plakuma plašākajā R daļā zem izgāzto koku saknēm redzams, ka neapšaubāma kultūrslāņa tur nav; zem apmēram 20 cm biezas tumšākas krāsas velēnas sākas grants slānis. Pilskalna A daļā, aprakuma tuvumā, zeme jau ir jūtami tumšāka un sāk atgādināt kultūrslāni. Tur virs zemes bija redzamas vairākas palielu akmeņu galvas; vismaz pāris akmeņu bija deguši ugunī, zvirgzdaini un saplaisājuši.
Kopumā jaunatklātajam Smeceres sila pilskalnam izraudzīta jau no dabas piemērota vieta, kuras nocietināšanai nav bijuši nepieciešami lielāki darbi, un tādi arī nav tikuši veikti. Kultūrslānis kalna lielākajā daļā, izņemot A galu, nav konstatējams, kas liecinātu, ka pilskalns nav bijis ilgstošāk vai pastāvīgi apdzīvots. Smeceres sila pilskalna datējums nav zināms. Akmeņu kaudze aprakuma malā, iespējams, saglabājusies no
senatnes un varbūt būtu uzskatāma par īpaši savāktiem un vienuviet novietotiem akmeņiem, ar kuriem atvairīt uzbrucējus.
Taisnā līnijā, nepilnu kilometru uz DR no Smeceres sila pilskalna, atrodas Lazdonas pilskalns. Smeceres sila pilskalna apraksts jau iepriekš ir publicēts (Urtāns 2020h).
- J. Urtāns. Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998.-2021. – Rīga, 2022.
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.