Daugavas krastā un labi saskatāms arī no pretējās upes puses. 1869.gadā to apmeklēja un aprakstīja A.Bīlenšteins. Pilskalns ierīkots kāda kalna paliksnī, kuru no ziemeļiem un rietumiem ietver upītes leja. Pieminekļa austrumu pusē atrodas zema pļava. No ceturtās puses pilskalns norobežots ar diviem vaļņiem un grāvi. Kalna ziemeļu nogāzē vērojama mākslīgi veidota terase. Piemineklis stipri postīts ar I Pasaules kara laika ierakumiem, kas vēlāk pielīdzināti, un bojāts arī,kādreiz arot plakumu. Tagad tas apaudzis kokiem. Slaidēnu pilskalnā atrastas bezriīpas apmestās un švīkātās lauskas, kas ļauj tā apdzīvotību attiecināt uz I g.t.p.m.ē. — m.ē. I g.t. Pieminekļa pakājē konstatēts arī pilskalnam piederošās apmetnes kultūrslānis. Nostāsti vēsta, ka kalns pastāvīgi grimstot dziļāk zemē.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no ziemeļiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. jūlija 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Lindes „Pilskalna“ šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā. A. Bilenšteins šo pilskalnu kopš 60 gadiem apraksta sekojosi (Mag. Lett. Litt. Ges. 14,2):
„Dažas verstis no Lindiešu dienv.-austr. robežas cieši pie pašas Daugavas, Pilskalnu māju tuvumā, iepretī krogam, kas Vidzemes pusē, atrodas kāds pilskalns. Pilskalna ziemeļpusē atrodas grava, pa kuru kāda upīte tek uz Daugavu. Pilskalna sāni ir mākslīgi nostāvināti, taču pa daļai atkal noarti. Varens grāvis sargā pieeju no dienvid.-austrumiem, kur pieduras tuvējā augstiene. Garām grāvim uz plakuma malu esošais uzbedums ir 80 soļu garš, bet plakuma ziemeļmala 97, dienvidmala — 98 soļu gara. Apartam plakumam vidū krietna ieleja. Visā visumā kalns neatstāj sevišķa mākslīguma un stipruma iespaidu. Senos laikos kalnā vedušas it kā pakāpenes. Pats tur biju 1869. gada jūlijā“.
Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pie šā apraksta piebilstams, ka uzbeduma augstums virs plakuma 3 m.; tas bojāts pasaules kara ierakumiem. Stipri cietis kara laikā arī plakums un sāni. Daļa ierakumu jau nolīdzināti tos aizberot. Pa uzjaukto melnzemi mētājas bez virpām taisītu trauku gabali, ogles un kauli. Uzeja, kas gājusi kalnam apkārt, senāk esot bijusi izbruģēta, bet kāds saimnieks akmeņus izlauzis un pārdevis.
Lindes „ Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalnā esot nauda aprakta, un daudzi mēģinājuši to atrast bet veltīgi. Reiz puisis ardams kalna pakājē atradis sudraba stīpu, itkā no kāda katliņa. Pirms kara kalnā esot atrastas arī tādas kā māla figūriņas. Kalns pastāvīgi grimstot dziļāk zemē.
Aplūkošanas laikā kalns stāvēja pamests atmatā, jo karā izpostītie saimnieki vēl nebija paguvuši atkopties. Pilskalna mītņu kārta ir tik dziļa, ka arkls tai sabojājis tikai niecīgu daļu.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1926.
G.Kalniņš. 19.12.2020.g.
