Skuju pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. sept. 1926. g.

Skuju „Pilskalna” šķērsgriezums par A-B; Mērogs 1:1000;

Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.

Piecus kilometrus dienvidos Aglonai, Kraslavas lielceļa malā labā pusē atrodas uzkalniņā Skuju ciems. Ciema rietumu galā, kur kalnu no trim pusēm ieslēdz stāvas nogāzes, ierīkots mazs pilskalns. Pilskalns ar savu austrumgalu pieskaras tieši ciema mājām.

Pilskalns paceļas 15 m. augstāk pār apkārtējiem laukiem. Plakuma garums 45, bet platums 25 m. Viņš dažus metrus kumps, bet tomēr līdzens. Spriežot pēc plakuma slīpuma, liekas, ka plakums būtu kādreiz arts, lai gan veci ļaudis to neatceras. Visa pilskalna apkārtne stāv zem arkla. Pilskalna sāni sava stāvuma dēļ nav apstrādājami. Redzams, ka pilskalna sāni mākslīgi nostāvināti 4— 5 m. Kalna rietumsānā bijuse terase, bet tā tagad aizarta.

Apkārtnes plāns M 1 :75000

Kalns daudz cietis pasaules kara. Pāri kalnam izrakti ierakumi, kas izjaukuši mītņu kārtu. Ziem.-austr. gala kalnam sānos izrakts pagrabs vietējo iedzīvotāju vajadzībām.

Plakumu un kalna pakāpi pārklāj spēcīga ap 1 m. bieza mītņu kārta, kura satura podu lauskas, ogles, dzīvnieku kaulus, degušus akmeņus. Iedzīvotāji teic, ka kalnā nekādi priekšmeti netiekot atrasti, tāpat nekas neesot uzarts ap pilskalnu esošās druvās. Agrak gan apkārtne esot atrasti akmens cirvji, kurus vairs neizdevās saklaušināt un iegūt.

Skuju „Pilskalns” no rietumiem

Ap šo pilskalnu saistās dažādas teikas. Stāsta, ka kalnā senos laikos esot aprakta zelta nauda, kuru neesot vēl nevienam izdevies izrakt. Pēc kāda cita nostāsta kalnu zaldāti cepurēm sanesuši.

Agrākos laikos bijuši lieli vaidi (kari)—šāvuši no šejienes uz Gorodokas pili. (Gorodokas pilskalns 5 km. ziem.-austr. Skuju pilskalnam).

Par kādām kapenēm vai citām archaioloģiskām vietām šā pilskalna apkārtnē, ļaudīs ziņu nav.

Kā redzams, šis pilskalns pēc izskata, lieluma un atradumiem spriežot, pieskaitāms vecām nocietinātām dzīves vietām, tāpat kā daudzi citi tuvumā esošie pilskalni.