Skosu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 22. junijā 1924. g.

Skosu „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

4. km. dienvidu rietumu virzienā no Saukas ezera rietuma gala skaitot, lielceļa malā atrodas Skosu mājas. Šo māju austrumos, Mārtiņa Steinberģa zemē atrodas vieta saukta „Pilskalns”. Tas ir pļavu vidū savrūp stāvošs uzkalns 15 m. augsts. Šā pilskalna plakums gareni-apaļš un gandrīz līzens. Uzbedumu un grāvju nav. Ziemeļu un dienvidu malas pilskalnam no dabas pietiekoši stāvas, turpreti austrumos un rietumos tās lēzenākas. Lai iegūtu arī šais pusēs vajadzīgo malu stāvumu, kādreizējie pilskalna apcietinātāji ierakuši šeit terases. Nekādas ieejas vai vārtu vietas nav vairs redzamas.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Zeme smalka smilts, kura izraudzīta kartupeļu ierakšanai. Kartupeļu bedrēm izrakņāti pilskalna dienvidu un austrumu sāni. Kartupeļu bedres rokot bieži atrokot senlaiku kapenes, kas atrodas pašā pilskalna piekājē. Uzrakti dzelzs šķēpu asmeņi un citādi ieroči. Tomēr no šeit atrastiem ieročiem neviens paraugs vairs neesot uzglabājies un nebija vairs saklaušināms arī atradumu izskats.

Tāpat pilskalna piekājē atrasti vairāki akmens cirvji, no kuriem daži iegūti muzejam, bet pārējie nozaudēti.

Pirms 50 gadiem pilskalnu esot aruši. Tagad aršana atmesta un plakums apaudzis zāli. Stāvā ziemeļu mala apaugusi mežu, kurā redzams dažš labs simtiem gadu vecs koks.

Skosu „Pilskalns” no ziemeļiem.

Pilskalnam dienvidu-rietumu pusē pieskaras purvs, kas domājams, kādreiz bijis ezers. Tuvākā apkārtnē pļavas un druvas. Tomēr, veci ļaudis stāsta, ka pirms 70 gadiem apkārtne bijusi slapja un staigna.

Pilskalnu klāj melna mītņu kārta, kurā var sameklēt nevirpātu trauku lauskas.

Skosu pilskalnu piemin un pēc nostāstiem apraksta Dr. Bīlensteins savās ceļojumu piezīmēs. Šis ir pirmais un vienīgais šā pilskalna apraksts.

Nekādu teiku un nostāstu par šo pilskalnu neizdevās ievākt, izņemot parasto nostāstu, ka kalnā esot pils noslīkusi. Kalngalā senāk bijis redzams nogrimušās pils skurstenis, kas vēlāk aizbiris un aizarts.