Siseņu pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Izbraucot no Alūksnes pa Liepnas ceļu, kilometru aiz pilsētas robežas ceļa labajā pusē ir Siseņu ezeriņš, bet apmēram divus kilometrus tālāk tajā pašā ceļa pusē atrodas mājas ar tādu pašu nosaukumu. Pie Siseņiem pa labi no lielceļa nogriežas ceļš, kas gar Siseņu pilskalnu, Gerasīmu mājām, fermu un Dūņu ezeru ved atpakaļ uz Alūksni. Kokiem apaugušais Siseņu pilskalns redzams jau pa gabalu. Tas atrodas šā ceļa labajā pusē apmēram puskilometru no lielceļa.

Siseņu pilskalns ir apmēram 30 m augsts. Tā nolaidenais plakums, kas apmēram par desmit metriem pazeminās dienvidrietumu virzienā, ir apmēram 2,5 ha liels. Visapkārt plakumam apmēram trīs metrus zemāk izveidota terase, kas rietumu pusē ir apmēram sešus metrus plata, bet austrumos un ziemeļos pāriet seklā grāvī ar 0,5—1,0 m augstu valni ārmalā. Agrākos laikos gan pilskalna plakums, gan tā lēzenā ziemeļrietumu nogāze artas. Šķiet, ka ieeja pilskalnā bijusi no ziemeļaustrumiem, jo te terase, kas ietver visu kalnu un ir ap 0,5 km gara, uz brīdi izbeidzas. Kalna dienvidu pusē redzams dziļš rakums, kas sašķeļ arī terasi. Pirmais pilskalna aprakstītājs E. Brastiņš domāja, ka te vērojamas paliekas no senā pārākuma zem nocietinājumiem, ar ko uzbrucēji mēģinājuši tos sagraut un iekļūt pilī. E. Brastiņš izteica ari domu, ka Siseņu pilskalna nocietinājumu veids nav raksturīgs īstiem senču pilskalniem un drīzāk kalns būs bijis izmantots kā nocietinājums 14. gadsimta savstarpējās krievu un vāciešu cīņās. Šis pieņēmums pagaidām
nav guvis nekādu apstiprinājumu.

Pēc izmēriem Siseņu pilskalns ir lielākais Latvijā. Ļaudis stāstījuši, ka tajā aprakts zelts, tāpēc agrākos laikos to izrakņājuši mantrači, kuru rakumi un arī kādas kara laika blindāžas paliekas kalnā vēl ir redzamas arī mūsdienās.

J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m,; Uzmērots 11. jūlijā 1926. g.

Lielākais Latvijas apcietinājums ir „Pilskalns” Alūksnes pag. Valkas apr. 5 klm. dienv.-austrumos Alūksnei pie Liepnas lielceļa starp Karītēnu, Siseņu un Garasīmu mājām. Kalna ziemeļpuse pieder Siseņu ciema viensētas īpašniekam, bet dienvidus gals Garasīmu mājām.

Pilskalns ir savrups, ap 30 m. augsts kalns lēzeni cilņotā apkārtnē, Alūksnes augstienes austrumu malā. Sāni visapkārt visai krauji, izņemot dienv.-rietumus, kur tie pamazām pāriet aramos laukos.

Pilskalna plakums aizņem 2,5 ha jeb kādas 7 pūrvietas zemes, kas ir neredzēts lielums. Plašuma ziņā Siseņu pilskalnam tuvojas tikai „0liņkalns” Pļaviņās. Plakuma veids iegareni apaļš un tas pret dienvidiem 10 m. slīps. Visapkārt kalnam, 3 m. zemāk par plakuma malu, iet zemju bedums. Dienv.-rietumu pusē, tas redzams kā 6 m. plata terase, bet ziemeļos un austrumos pārvēršas seklā grāvī ar zemu uzbedumu ārpusē. Uzbeduma augstums grozās no 0,5—1 m.

Apkārtnes plāns M. 1:75000

Ieeja bijusi rietumu mala, jo tur sani pamesti lēzeni un terase pārtrūkst.

Zeme — viegla smilts pārklāta augu trūdiem velēnas biezumā. Mītņu kārtas un archaioloģiskus atradumus pavirši pārmeklējot nevar sastapt. Stāsta, kalnā esot aprakta zelta nauda. Tāpēc plakumā redzamas mantraču bedres.

Plakuma ierīkota izpriecu vieta, bet lielāka daļa apaugusi jaunu mežu. Senāk šai kalnā esot stāvējis trigonometriskais signāls. Kara laikā vācieši ierīkojuši šeit savu blindāžu, kuras atliekas vēl redzamas.

Kalna rietumpusi senāk esot aruši. Arumu zīmes redzamas arī ziemeļpusē ārpus uzbeduma.

Siseņu “Pilskalns” no rietumiem

Kalna dienvidu sānos atrodas dziļš ierakums, kas iet cauri terasei. Tāds pat, tikai mazāks rakums ir dienv.-rietumu pusē. Nav šaubu, ka tie ir uzbrucēju parakumi zem pils apcietinājumiem, kādi lietoti arī Satezeles ieņemšanai

Ļaudis teiksmo, ka šai pilskalnā esot pils bijusi, kurā zviedri karojuši pret krieviem. Krievi esot uzbrukuši no lielceļa puses.

Tiešām kalns izliekas jauns darinājums un droši vien cēlies 14 g. s. krievu cīņās ar vācu ordeni.