Silinīku pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 28. jūnijā 1926. g.

Silenieku “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Pilskalns” Mērdzenes pag. Ludzas apr. Silenieku ciema robežās 0,5 km. ziem.-austrumos minētam ciemam un 1,5 km. dienvidos Michalovai.

Pilskalns novietojies līdzenā apvidū, pa karu tikko tek Ludzas (Lža) upe. Šeit daudz purvu un smilšainu silu, bet maz auglīgu lauku. Šur tur pa uzkalnam ar vēja sapūstu smilti. Viens tāds uzkalns ir jau minētais pilskalns.

Šis pilskalns iegareni apaļš no ziem.-austrumiem uz dienv.-rietumiem, diezgan stāvām un vienādām sānmalām. Viņa augstums, skaitot no tuvējām druvām, ap 14 m.

Plakums iegareni apaļš, 4 m. krītas uz ziem.-austr. malu. Viņa garums ap 60 m., bet lielākais platums 40 m.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Pēc kāda 80 g. veca Silenieku ciema iedzīvotāja nostāsta, plakumam visapkārt pakalna sāniem gājis grāvis. Tagad šis grāvis vēl redzams tikai ziemeļaustrumu malā, kur tam uzaugušas virsū priedes. Citur grāvis jau noarts, jo kalns ilgus gadus ietilpst ciema šņoru druvās. Ziemeļos un ziem.-austrumos senā grāvja vietā vēl atlikuse lēzena terase. Bedumi viegli nolīdzinajušies, jo kalns sastāv no smalkas vēja smilts.

Apskatīšanas laikā kalns bija atstāts atmatā, jo kalnam nevarot uzvest mēslus un labība vairs lāga neaugot. Pa veciem arumiem mētājas trauku lauskas, tāpat oglītes un plīsuši akmeņi.

Mītņu kārta vidu ap 0,25 m., bet malas biezāka, pa daļai arkla izjaukta.

Bez noarumiem, kalns postīts kartupeļu bedrēm ziemeļu pusē. Dienvidus sānos redzams lielāks robs kur smiltis grābtas.

Ziemeļpuse kalnam apaugusi priedītēm; gar lēzeno pakāji ciema lauki, bet tālāk ziem. un riet. — purvs.

Silenieku “Pilskalns” no ziemeļiem

Pilskalnam austrum. stāv mežs, kurā esot „kara kapi”. Tie iedalīti kādā jaunsaimniecībā un tos sākšot art.

Pilskalnā glabājoties nauda. Tā rādoties ļaudīm dažādā veidā: gan kā divi puisēni, gan kā maza pelīte, bet visbiežāk kā balta sieviete. Melna suņa sargāta tā pastaigājoties pa kalnu un aicinot ļaudis sev klāt. Bet ļaudis baidoties un neaizkarot to.

Vel stāsta, ka pilskalna baznīca „progrimusi”. Dienvidos dažreiz dzirdot zem kalna zvanam.