Sildu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 9. jūnijā 1926. g.

Sildu pilskalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

2 klm. austrumos Ļaudonas Odzienai 1 klm. šaipus Sildu mājām Mētraines pag. Madonas apr. kādu vietu dēvē par „Pilskalnu”. Rietumos šim pilskalnam ir kāda jaunsaimnieka īpašumi, kurus tas nosaucis par Pilskalniem par godu šai senai vietai.

Par pilskalnu ļaudis gan dēvē visu kalnu minēto māju tuvumā, bet īstais pilskalns, ar visām vajadzīgām pazīmēm ir tikai pats augstienes gals, kas šaurā rozā iedzenas purvā. Kādus 75 m. no sava gala kalns atdalīts no turpinājuma ar 1 m. dziļu grāvi. Grāvis ir stipri aizmilsis, bez kāda uzbeduma un rakts šaurākā vietā.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Plakums no dabas līdzens bez sevišķiem placinājumu darbiem 55 m. garš un platākā vietā 25 m. plats. Uz grāvja pusi tas pamazām paliek šaurāks, sasniegdams savā platumā vairs tikai 5—6 m. Kalna augstākā vietā paceļas 13 ni. virs apkārtējiem purviem.

Pilskalna sāni, tāpat kā plakums, dabīgi un neizveidoti. leejas nav nosakāmas.

Sildu “Pilskalns” no dienvidiem

Kalns briesmīgi sabojāts pasaules kara ierakumiem, kurus racis krievu karaspēks, kaut gan nekad taīs neesot mitinājies. Nekur citur kalna turpinājumā un visā apkārtnē ierakumu nav nekādu. Domājams, ka kara tranšejas bijušas taisnības iemesls, lai ziņkārības dzīti kareivji izrakņātu šo senvietu. Izraktās tranšejās redzams, ka kalna zeme ir smilts un māls, ko klāj mītņu kārta. Tikai retas vietas mītņu kārtas biezums sasniedz 1 m., citur tā tikai dažus desmitus centimetrus bieza. Atrod parastos trauku gabaliņus, akmeņus un ogles, kādā tranšejas malā rēgojas apogļoti mieti, kas, domājams, atlikuši no senajām būvēm.

Kalns apaudzis retu priežu mežu un krūmiem; ap to austrumos un dienvidos plašs staigns purvs. No pilskalna diezgan plašas izredzes uz līdzeno apkārtni. Apkārtne visai mežaina, purvaina un maz apdzīvota. Ar to saderas šis nabadzīgais pilskalniņš, kuram gandrīz trūkst ārējā veidojuma.