Sērpiņu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 16. junijā 1924. g.

Sērpiņu „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Pilskalns” pie Vārenbrokas Pilzemnieku mājām Sērpiņu māju zemē, īpašnieks Brencis Rešauskis. Sērpiņu mājas atrodas 1 km. dienvidus-rietumos Varenbrokas baznīcai, še māju sakņu dārzi pieskaras pilskalna dienvidus pakājei. Pats pilskalns ierīkots savrup stāvošā apaļā kalnā, kas paceļas 36 m. virs ziemeļos esošā purviņa.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Pilskalnam neliels iegarens plakums, kas pret vidu nedaudz uzkumpis. Uzbedumu nav nekādu, jo malas ir visai stāvas. Tomēr austrumos un dienvidos kalnmalās redzamas terases. Pirmā terase ierīkota 4 m. zemāk plakumam, bet otrā 9 m. zemāk. Ziemeļos un austrumos terašu nav.

Sērpiņu „Pilskalns” no austrumiem.

Nekādas ieejas vai vārtu vietas nav noteicamas.

Zeme smilšaina un lietota kartupeļu bedru ierīkošanai. Pēc ievāktām ziņām, pilskalns nekad nav ticis arts. Tomēr mītņu kārta niecīga. Daudz spēcīgāka mītņu kārta, nekā pašā pilskalnā redzama pilskalna austruma pakājē, tur uzartā laukā redzami melni laukumi, kuros atrod pirmatnīgu trauku druskas. Paraugi no šiem atradumiem atvesti Rīgā.

Kalns apaudzis jauktu mežu un krūmiem. Plakumā koki izretināti un to lieto ganībām un šūpotnēm.

No Sērpiņu pilskalna plašs skats uz kalnaino apkārtni un Taurkalnes plašajiem mežiem.

Teika par nogrimušu pili. Pilskalnu savā Augšzemes ceļojumā apmeklējis Dr. Bīlensteins. Viņš izdarījis kalnā rakumus un atradis, ka gar plakuma malu rindā bijušas apaļas ogļu vietas, kas cēlušās pārogļojoties koka sētas mietiem. Ogļu atlieku resnums bijis četras collas un to attālums 10—12 collas no centra līdz centram.

Par šo interesanto izrakumu trūkst tuvāku aprakstu un plānu. Tāpat nav nekādu citu rakstītu ziņu arī par pašu pilskalnu vēsturiskā literatūrā. Sērpiņu mājas saimnieks teica, ka kalnā esot senā Sērpils stāvējusi.