Griezumu augstums 1m. Izzīmēts pēc 1944. gada uzmērījuma
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Laidu pagastā apmēram 1,5 km uz ZZR no Sermītes starp Vecmuižu un bij. Paegļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1923. gadā literatūrā minējis E.Brastiņš, kurš, pats pilskalnu neapmeklējis, to tomēr pieskaitīja pilenēm. 1944.gadā Sermītes pilskalnu plašāk aprakstīja un uzmērīja A.Gusars.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Alkšņiem un priedēm apaugušais Sermītes pilskalns veidots 5 – 6 m augstā, dabīgā zemes ragā Skaldas upītes līkumā, kura pilskalnu norobežo no trijām pusēm. No dabas neaizsargātais pilskalna Z gals nocietināts ar apmēram 50 m garu grāvi un valni, kurš laika gaitā ir noarts. Pilskalna ZR- DA virzienā orientētais, neregulārais plakums, kam ir slīpums pret šaurāko D galu, ir ap 50 x 20-50 m liels. Plakumā, kura malās konstatēts 20 – 30 cm biezs, oglītes saturošs kultūrslānis, vietām ir vecas rakumu bedres.
Sermītes pilskalns
Iespējams, ka kādu pieturpunktu Sermītes pilskalna datēšanā var dot fakts, ka Sermīte (Sargamiten) minēta 1253. gada kuršu zemju dalīšanas dokumentos. Tuvāk Sermītes centram neviens cits pilskalns nav zināms.
- J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
