Sēlpils pilskalns

Daļēji appludināts HES celtniecības laikā.

letonika.lv par pilskalnu

Mūsdienās (pēc Pļaviņu HES uzcelšanas) Sēlpils pilskalns atrodas uz šauras un neapdzīvotas salas Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņsalas. Fotografēšanas brīdī Sēlpils pilskalns atradās uz sena dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā. Pirms Pļaviņu HES izbūves Sēlpils pilskalnā no 1963. līdz 1965.gadam tika izdarīti izrakumi Elvīras Šnores un Annas Zariņas vadībā. Arheoloģiskajos izrakumos šeit tika iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēku – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu (datējami ar apmēram 9.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras). Arheoloģiskajos izrakumos vēl tika atsegtas seno sēļu pils slānis (6. līdz 12.gadsimts) ar pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekām. Augšējā, mūra pils, slānī (13.–17.gadsimts) atsegts četrstūrveida tornis ar apakšzemes eju, sardzes telpa un priekšpils uzbērums (augstums 12 m). 13.-17.gadsimta kapsētā atsegti 234 apbedījumi. Sēlpils pilskalns no 6. līdz 12.gadsimtam bija Sēlijas politiskais un militārais centrs. Ordeņa mūra pils tika nopostīta Ziemeļu kara laikā 1704.gadā. Mūsdienās Sēlpils sala atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa atrodas uz līdz 2 m virs ūdens (pilsdrupas ir zem ūdens, klāt var piekļūt ar laivu vai apskatīt no Daugavas krasta), garumā var sasniegt līdz 150 m.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 12. junijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vienu kilometru rietumos Vec-Sēlpils muižai Daugavas kreisā krastā pie Zvejnieku mājam rēgojas mūra pils počas. Tās ordeņa laikos celtās pils atliekas. Vēsturnieki domā, ka Sēlpils pilsdrupas stāvot tai paša vietā, kur atradusies senā „castrum Selonum” pieminēta Indriķa kronikā (XI. 6.) Kronists šo pili min kā drošu patvērumu, tomēr sabiedrotais vācu-lībju un latvju karaspēks šo cietoksni ieņem 1208. g. Mieru slēdzot sēlpiliešiem tiek uzlikts par pienākumu atsacities no leišiem ar kuriem tie līdz tam laikam dzīvoja draudzībā. Pie Sēlpils, leišiem bija vienīgā vieta, kur viņu karaspēks bez grūtībām varēja pārbrist Daugavu, lai sirotu pa ordeņa zemēm. Šis braslis atrodas Daugavā 3 kilometrus augšpus Sēlpils pilskalna pie tagadējā Brodu ciema.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tomēr, pec sava izskata Sēlpils pilskalnam vairs nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka šai vietā kādreiz patiesi būtu stāvējusi kāda vietējo iedzīvotāju pils. Mūra pili ceļot, jādomā, senie grāvji un uzbedumi gluži pārveidoti. Dobelē, Aizputē un Straupē vēl redzamas zem mūriem seno pilsvietu atliekas, turpretim Sēlpils pilskalnā pie labākās gribas nekas tamlīdzīgs nav novērojams. Vai tagadējā Sēlpils pilskalnā kādreiz stāvējusi senā „castrum Selonum”, vai kur citur, to noskaidros tikai archaioloģiski rakumi.

Sēlpils „Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Domājamā Sēlpils pilsvieta ir 20 m. augsts radzes krasts. No Daugavas puses šis krasts ir stāvs kā siena un gluži neuzkāpjams. Austrumos viņš atdalīts no apkārtējiem laukiem ar platu raktu gravu. Dienvidus pusē, pret zvejnieku mājām, pilsvietai ir dabīgs klinšains kraujums.

Pilskalns uzrāda sajauktu mītņu kārtu, kura ir ļoti melna un satur dažādus dzīves atkritumus.

Drupas pasaules karā cietušas no ierakumiem. Kareivji attaisījuši vaļā arī kādu apakšzemes eju, kas sākas grāvī un ved uz pils iekšieni. Ieejas garums ap 30 metru un tā labi uzglabājusies.

Pilskalna apkārtne daudz senkapu (pie veciem kapiem). Tuvumā atrodas t. s. Kartavu kalns, kur teika stāsta, tikuši kārti tie ļaudis, kas nevarējuši uznest pilskalnā noteikto akmeņu skaitu pili ceļot. Iepretim Sēlpils pilskalnam, Daugavas pretējā krastā atrodas Oliņkalns — viens no plašākiem Latvijas pilskalniem.