Altene vairāk pazīstama kā viduslaiku mūra pils (14. — 16.gs.), tomēr arheoloģiskic izrakumi (1963, 1964, J.Graudonis) parādīja, ka Daugavas kraujas un Altenes upītes norobežotajā zemes ragā, kuru no apkārtnes vēl arī atdalīja mākslīgi rakts grāvis, pirms vācu mūra pils pastāvējis pilskalns ar koka pili. Agrāko laiku kultūrslānis zem mūra pils drupām saglabājies tikai nelielā platībā, tāpēc trūkst dotumu, lai spriestu par agrā pilskalna izbūvēm. Atrastās senlietas liecina, ka tas ļaužu apdzīvots kopš 6. — 7.gs., bet intensīvāka dzīve te ritējusi 10. —12.gs. 13.gs., domājams pēc vācu iebrukuma dzīve pilskalnā apsīka. Altenes tuvumā jau 1837.gadā atrada bronzas iemalu cirvi (tas datējams ar 1300. — 1100.g.p.m.ē.), vēlāk apkārtējos laukos — vairākus II — 1 g.t.p.m.ē. akmens cirvjus, kas liecina par varbūtēju Altenes pilskalna apdzīvotību tajā laikā.
Altenes mūra pilsdrupas pilskalna vietā
Mūsdienās Alteni sedz Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņi.
Teikas vēsta , ka Altenē senāk bijusi sēļu pils, kur valdījis virsaitis Altens. Kad krustneši pili ieņēmuši, Altens negribējis krist gūstā un nolēcis no stāvā krasta.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no ziemeļiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
