Sauliešu pilskalnu, lai gan tas atrodas ļoti tuvu Rīgai, tikai 1971. gadā atklāja arheologs M.Atgāzis. Pilskalnu, kas pēc aculiecinieku atmiņām bijis 5 — 6 m augsts, ar izteiktu plakumu un stāvām nogāzēm, bet bez vaļniem, ar tumšu, auglīgu zemi plakumā, 1915. gadā gandrīz pilnīgi noraka karavīri, lai uzbūvētu aizsargdambi pret Daugavas plūdiem. Tas bija ierīkots no dabas izdevīgā vietā starp Daugavas plūdos applūstošām pļavām un strauta gravu. Vēl mūsdienās vietām saglabājies līdz 1 m biezs kultūrslānis, kurā atrastās trauku lauskas ļauj pilskalnu attiecināt uz I g.t.p.m.ē. Arī tautas tradīcijās kādreizējais kalns pie Sauliešiem noteikti apzīmēts par pilskalnu. Netālu atrodas pazīstamie Pļavniekkalna senkapi, kas datējami ar 5.-7.gs. Iespējams, te guldīti Sauliešu pilskalnā dzīvojošie ļaudis.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no ziemeļiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
