Pirmās ziņas par pilskalnu, kura veidols ticis ieraudzīts aerolāzerskenēšanas reljefa modelī, 2019. gada 21. martā sniedza arheoloģijas interesents Tenis Nigulis. Vieta tika apsekota 28. aprīlī un 4. maijā, un te tiešām pie Sauleskalna ciemata līdzās asfaltētajam ceļam uz Mārcienu tika konstatēts iepriekš nezināms, krūmiem un lapu kokiem apaudzis labi veidots un labi saglabājies pilskalns. Pilskalns ierīkots kādā aptuveni ziemeļu-ziemeļausttumu-dienvidu-dienvidrietumu virzienā ejošā grēdā, kura ar austrumu galu pieslēdzas Sauleskalna-Mārcienas asfaltētajam ceļam: No dienvidiem, kur tagad uzpludināts dīķis, un rietumiem pilskalnu aptek Paugurītes upīte.
Pilskalna abas garākās nogāzes jau no dabas ir stāvas, pāri par desmit metru augstas, tāpēc tās nav mākslīgi stāvinātas. No austrumu puses, kur grēda nolaideni izbeidzas, tā nogāzes vidusdaļā ir pārgriezta ar ap 2 m platu terasi – seklu grāvīti. Virs tā grēdas nogāzē izveidota ap desmit metru plata terase. Tālāk virs tās ir nostāvināts ap 4 m augsts pilskalna gala aprakums.
Pilskalna plakums (ap 60 x 20 m) ir iegarens, izlīdzināts, plānā nedaudz izliekts, ar krasām pārejām uz nogāzēm. Rietumu galā plakumu noslēdz no plakuma puses ap 2 m augsts uzbērts, izteikts pakavveida valnis. Tālāk uz rietumiem grēdu pārgriež ap 7—8 m dziļš, skaitot no vaļņa virsotnes, mākslīgi rakts nocietinājuma grāvis ar stāvām malām. Otrā pusē grāvis ir 3-4 m augsts. Grēda turpinās aiz grāvja, tomēr te senais kultūrslānis vairs nav jaušams.
Visā plakumā ārī zem nokritušajām lapām jūtams kultūrslānis. Zvēru nokasījumos abās apmeklējuma reizēs tika atrastas vairākas bezripas gludo podu lauskas, viena apmestā trauka lauskas un viena poda mala. Šī keramika varētu būt datējama ar vidējā dzelzs laikmeta beigām un vēlā dzelzs laikmeta sākumu, t. i., ar apmēram 8.9.—10./11. gs. (keramiķes Baibas Dumpes konsultācija). Kultūrslānis ir saskatāms arī visās
pilskalna nogāzēs apmēram līdz nogāzes vidusdaļai.
Iespējams, ka zīmīgajam kalnam, kas ir valdošais augstums tuvākajā apkārtnē, ir bijis vai pat tagad tiek lietots kāds savs nosaukums. Turpat līdzās ir Sauleskalna ciemats, pēc kura pilskalns arī ir nosaukts.
