Saukas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 20. junijā 1924. g.

Saukas ezera Pilskalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Pilskalns” Saukas pagastā, Saukas ezera austrumgalā, Gribtānu māju robežās. Tas ir niecīgs, 11 m. augsts uzkalniņš, kura pirmatnīgais izskats vairs nav nosakāms. Pilskalns ilgus gadus ticis arts un tāpēc plakums un sāni gluži pārveidoti. Tagad tas atmatā un apaudzis strupu zāli. Kalna rietumgals, ieskālots ezerā un nav vairs noprotams, cik īsti liels šis pilskalns bijis. Vienīgie lietišķie pierādījumi, ka šeit patiesi kādreizēja dzīves vieta bijusi, ir nedaudzās roku veidotu trauku atliekas. Citādi mītņu kārta gluži noarta, tā ka zem velēnas redzama dzīva zeme — zvirgzdains māls.

Nekādu uzbedumu, grāvju terašu vai ieeju vairs nav iespējams konstatēt.

Pilskalna augstākā vietā naudas racēji izrakuši bedri, jo teika stāsta, ka šeit nauda aprakta. Visapkārt kalnam slapjas pļavas. Šim pilskalnam dažus desmit soļus austrumos tāds pat uzkalniņš, bet bez nosaukuma un bez citām kādām kultūras zīmēm.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Šo pilskalniņu pēc nostāstiem diezgan sīki apraksta Bilensteins savās ceļojumu piezīmēs. Pats viņš šo vietu nav apmeklējis.

Par tuvumā esošo uzkalniņu tas izteic domas, ka tā varētu būt reliģiskā kulta vieta, Tomēr nav iemesla šās domas pabalstīt.

Reģistros minētās Daudzānu mājas pie pilskalniņa vairs neatrodas. Tās pareizi tikušas sauktas par Dardzāniem, labi sen kamēr nojauktas un pārvietotas ezera otrā galā. Tagad pilskalnam tuvākās mājas Micāni-Tiltiņi.

Saukas ezera „Pilskalns” no dienvidiem.

Aprakstāmo pilskalnu pēc ievāktiem nostāstiem dēvē arī par „Dieva kalniņu” un „Velna kumosa kalniņu”. Senos laikos velns esot gribējis aizbērt Saukas ezeru un paņēmis mutē zemi, lai nestu uz ezeru. Te aizdziedājies gailis un velnam zemes pika no mutes izkritusi. Tā šis kalniņš esot radies.

Pilskalna tuvumā pie Micānu mājām bijušas akmeņiem apliktas kapenes. Tagad akmeni esot aizvesti.