Wikipedia par pilskalnu
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212. gadam bija galvenais līvu nocietinājums Gaujas kreisajā krastā jeb Dabreļa zemē (terra Dabrelis), tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā pie Vējupītes gravas, Līvu kalnā jeb Satezeles pilskalnā.
Indriķa hronikas tekstā pils pirmo reizi pieminēta 1206. gada notikumu sakarā kā līvu vecākā Dabreļa pils. Tad tai uzbruka zemgaļu un krustnešu karaspēks, nespējot pili ieņemt. Pēc līvu zemju sadalīšanas starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni 1207. gadā, Satezeles pils nonāca ordenim pakļautajā Līvzemes daļā. Tikai 1,5 km attālumā no līvu pils Zobenbrāļu ordenis uzcēla Siguldas mūra pili. 1212. gadā šeit notika izšķirošā kauja starp Autines sacelšanās dalībniekiem un krusta karotājiem, kurā Satezeles aizstāvji cieta sakāvi. Bojā gāja karavadonis Rūsiņš un tiek uzskatīts, ka ar Satezeles ieņemšanu noslēdzās līvu brīvības cīņas pret vācu krustnešiem. Vēlāk Satezele kļuva par centru draudzei, kas bez Siguldas apkārtnes ietvēra arī Allažus un Vangažus, kur arī konstatējami 12.—13. gadsimta atradumi (Busch, 1862; Tõnisson, 1974).
Satezeles pils vietā šobrīd ir ar mežu apaudzis pilskalns, kas kopš 1442. gada rakstos tiek dēvēts par Līvu kalnu (latīņu: mons Liffen, vācu: Lieffse bergk). Pilskalnam ir 75×90 m liela virsma un 8 m augsts valnis, kura uzmērīšanu 1927. gadā veica Ernests Brastiņš. 2005. gadā Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada domi, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un Latvijas Arheologu biedrību pilskalnā veica arheoloģiskos izrakumus Gunta Zemīša vadībā.
E.Brastiņš par pilskalnu
„Lību kalnu” vēsturnieki vienprātīgi atzinuši par Indriķa kronikā minēto lībju lielkunga Dabreļa Satezeles pilsvietu. Tā atrodas 2,5 klm, ziemeļos Siguldas piestātnei, 1.5 klm. ziem.-austrumos Siguldas pilsdrupām starp sīku upju dziļām gravām. No trim pusēm gravu norobežots zemes stūris ceturtā pusē, dienvidos, nostiprināts ar varenu uzbedumu. Plakuma garums 90 m., platums ap 75 m. Ieeja plakumā gar 8 m. augstā uzbeduma rietumgalu.
Visu laiku, atskaitot pēdējos gadus, kad pilskalns pārņemts valsts aizsardzībā, viņš atradies zem arkla. Saprotams, ka ilgā aršana ir bojājusi dārgo mītņu kārtu izvandot no savām vietām sendzīves atliekas. Pavirši pārmeklējot plakumu, atrod vairumu trauku lauskas, kas gludi un smalki apstrādātas. Libu kalns archaioloģiski maz izpētīts, toties vairāk tas pieminēts senrakstos. Kad 1206. g. Kaupo ar zemgaļiem un vāciešiem aplenc un nodedzina pats savu pili viņpus Gaujai, par Dabreļa pili kronists vēsta sekojošo: „Kad lībji viņā pusē Gaujai Dabreļa pilī redzēja paceļamies dūmus un uguni no degošās Kaupo pils, tie bijās, ka viņu pilij var tāpat klāties. Tie sapulcējās visi pilī, sakāpa apcietinājumos, gaidīja savu naidnieku un kad tas ieradās, varonīgi aizstāvējās. Tos drošināja viņu vecākais Dabrelis, kā citkārt vilistieši sacīdami: Tad nu turaties droši, jūs vilistieši, un cīnāties, lai jums nav jākalpo ēbrejiem. Bruņinieki ar zemgaļiem uzbruka pilij visu dienu, bet nevarēja to ieņemt…” (X, 10).
1212. gadā atstāstītas Satezeles lībju cīņas ar tuvējiem Siguldas bruņiniekiem: „Satezeles lībieši, kas jau agrāk savā pilī bija ieradušies, atjaunoja cīņu ar Siguldas ordeņa brāļiem un iesāka vajāt viņu ļaudis dažus no tiem apkaujot. Bet šie iznāca no Siguldas pils kuru tie nesen bija uzcēluši, padzina tos, panāca un izdarīja viņu starpā asins izliešanu. Bet lībji, daudz lielākā skaitā kā pirmāk, stājās tiem atkal ceļa, nokāva dažus un iedzina citus savā pilī atpakaļ. Tā tie cīnījās vairākas dienas” (XVI,3).
Tālāk (XVI, 4) sākas stāsts par Rušina traģisko nāvi, pils apcietinājumu pārrakšanu un lībiešu padošanos. Kronikā aprakstītais rakums Satezeles uzbedumā redzams viņa ārpusē, apmēram vidū, kā aizmilsis robs.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.