Satezeles pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 19. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Lību kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Lību kalnu” vēsturnieki vienprātīgi atzinuši par Indriķa kronikā minēto lībju lielkunga Dabreļa Satezeles pilsvietu. Tā atrodas 2,5 klm, ziemeļos Siguldas piestātnei, 1.5 klm. ziem.-austrumos Siguldas pilsdrupām starp sīku upju dziļām gravām. No trim pusēm gravu norobežots zemes stūris ceturtā pusē, dienvidos, nostiprināts ar varenu uzbedumu. Plakuma garums 90 m., platums ap 75 m. Ieeja plakumā gar 8 m. augstā uzbeduma rietumgalu.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Visu laiku, atskaitot pēdējos gadus, kad pilskalns pārņemts valsts aizsardzībā, viņš atradies zem arkla. Saprotams, ka ilgā aršana ir bojājusi dārgo mītņu kārtu izvandot no savām vietām sendzīves atliekas. Pavirši pārmeklējot plakumu, atrod vairumu trauku lauskas, kas gludi un smalki apstrādātas. Libu kalns archaioloģiski maz izpētīts, toties vairāk tas pieminēts senrakstos. Kad 1206. g. Kaupo ar zemgaļiem un vāciešiem aplenc un nodedzina pats savu pili viņpus Gaujai, par Dabreļa pili kronists vēsta sekojošo: „Kad lībji viņā pusē Gaujai Dabreļa pilī redzēja paceļamies dūmus un uguni no degošās Kaupo pils, tie bijās, ka viņu pilij var tāpat klāties. Tie sapulcējās visi pilī, sakāpa apcietinājumos, gaidīja savu naidnieku un kad tas ieradās, varonīgi aizstāvējās. Tos drošināja viņu vecākais Dabrelis, kā citkārt vilistieši sacīdami: Tad nu turaties droši, jūs vilistieši, un cīnāties, lai jums nav jākalpo ēbrejiem. Bruņinieki ar zemgaļiem uzbruka pilij visu dienu, bet nevarēja to ieņemt…” (X, 10).

Siguldas “Lību kalna” uzbedums no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

1212. gadā atstāstītas Satezeles lībju cīņas ar tuvējiem Siguldas bruņiniekiem: „Satezeles lībieši, kas jau agrāk savā pilī bija ieradušies, atjaunoja cīņu ar Siguldas ordeņa brāļiem un iesāka vajāt viņu ļaudis dažus no tiem apkaujot. Bet šie iznāca no Siguldas pils kuru tie nesen bija uzcēluši, padzina tos, panāca un izdarīja viņu starpā asins izliešanu. Bet lībji, daudz lielākā skaitā kā pirmāk, stājās tiem atkal ceļa, nokāva dažus un iedzina citus savā pilī atpakaļ. Tā tie cīnījās vairākas dienas” (XVI,3).

Tālāk (XVI, 4) sākas stāsts par Rušina traģisko nāvi, pils apcietinājumu pārrakšanu un lībiešu padošanos. Kronikā aprakstītais rakums Satezeles uzbedumā redzams viņa ārpusē, apmēram vidū, kā aizmilsis robs.