Sāruma kalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzm;erojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; Uzmērots 29. juuijā 1927. g.

„Sārumu kalnu” plašāk aprakstījis un izpētījis Valsts vēsturiskā muzeja darbnieks Lietgalietis -Krieviņš. No viņa raksta „Arķeoloģisks izziņas rakums Sārumu pilskalnā pie Cēsīm” (Latvijas Saule 403 lp.) smeļamies sekošas ziņas:

„Sārumu pilskalns, kuru arī par Upurkalnu sauc, atrodas Priekuļu pag. Sārumu māju robežās, Vaives upītes plašajā gravā uz Vaives labā krasta, cieši pa labi pie ceļa, kas ved no Veismaņu muižas pār Vaives gravu uz Rīgas šoseju. No Cēsīm gar Veismaņu muižu līdz pilskalnam 8 kilometri; no Veismaņu muižas 1,5 klm. — Kalns iegarens un stiepjas dienvidrietumu — ziemeļaustrumu virzienā. Rietumos to ierobežo Vaive, austrumos un dienvidos mazas urdziņas grava un ziemeļos grava jeb ieplakums starp urdziņu un Vaivi. Kalns paceļas iespējamības stāvumā ap 20 metru augsti no Vaives krasta, ap 15 metru no urdziņas gravas un ap 9 metri no ziemeļu gala gravas, no kurienes uz kalnu uzeja. Virpuse 96 metru gara, platums ziemeļu galā 30 mtr., ap vidu 26 m. un pašā dienvidu galā 12 m.Visa virspuses platība ap 2000 kvadrātmetru. Kalna ziemeļu galā gar ceļu mazāks uzkalns, kuru sauc par mazo upura kalnu. Pilskalna virspuse līdzena un nav ne grāvju ne vaļņu. Nogāzes apaugušas kokiem un arī uz virspuses, kuru agrāk aruši, sāk augt mežs. Virspuse un sāni apklāti biezu kārtu melnas trūdu zemes jeb tā saukto kultūras slāni”.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Tālāk atstāstīta izrakumu gaita un panākumi. Bedrē, kuras garums 16 m., platums 2 m. un dziļums 3—5 m. izrakti pavisam 428dažādi priekšmeti. Starp tiem 57 bronzas, 22 dzelzs, 94 kaula un 216 podu gabali. Rokot atrasts 1,7 m. dziļumā 50X50 cm. plašs un 5 cm. biezs pārogļojies miežu slānis. Spriežot pēc lūku atliekām mieži varbūt bijuši lūku maisā.

Visi Sārumukalnā izraktie priekšmeti glabājas valsts vēsturiskā muzejā.

Vaives “Sarumu kalns” no rietumiem

Sarumu kalna bagāta mītņu kārta, kas izrādījusies biezāka par 5 m., pazīstama jau agrāk. 1876. g. tur racis mācītājs Fīrhufs, bet 1889. g. Tērbatas profesors Hausmanis. Pēdējais noteicis šo pilskalnu par vienu no vecākajiem.

P. Abuls „Konverz. vārdn.” I. 256 lp. aprāda, ka „Sārumu kalnā” atradusies senā Autine. Tomēr šī hipotēze vēl reizi pārbaudāma.