Wikipedia par pilskalnu
Sārumkalns jeb Upurkalns ir pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā. Pastāv viedoklis, ka šis pilskalns varētu būt vēstures hronikās minētais Autīnes pilskalns. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Šis ir viens vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijas teritorijā. Iespējams, šis pilskalns bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Kopējā pilskalna virmas platība ir aptuveni 200 m2.
Pilskalns atrodas Vaives un Kapupītes satekā, 25 metrus augstā, 150 metrus garā un 80 metrus platā kalnā. Valnis ir noarts un gandrīz saplūdis ar pilskalna virsmu. No ziemeļiem pils tika aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu, kurā atradās priekšpils. 1930. gadā pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros tika atraktas vairāk nekā 400 vērtīgas senlietas. Konstatētais kultūras slāņa biezums ir apmēram 5 metri.
Melānijas Vanagas grāmatā “Dvēseļu pulcēšana” ir pieminēts, ka 1777.gadā šajā pilskalnā tika organizēti lielie Pilsmuižas nemieri. Sārumkalna tuvumā atklāti vairāki senkapi. 1.—6. gadsimta akmens krāvumu kapi piederējuši somugru ciltīm. Netālu esošajos Ģūģeros atklāja seno latgaļu kapulauku, kura vecums datējams ar 9. – 12.gs. Šajā kapulaukā tika apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi.
Netālu atrodas 19. gadsimta sākumā celtās “Sārumu” mājas, kurās dzīvojis ievērojamais, pirmais plašāk zināmais latviešu būvuzņēmējs – celtnieks Sārumu Mārcis (īstajā vārdā Mārcis Podiņš).
cesis.lv par pilskalnu
Vaives upes labajā krastā, tur, kur Vaivē ietek mazā Kapupīte, atrodas viens no vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijā – Sāruma pilskalns, kas bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Arheoloģiskajos izrakumos atklāts līdz 5 m biezs kultūras slānis un iegūts vairāk nekā 400 vērtīgu senlietu.
Te 13.gadsimtā atradies latgaļu Autīnes novada centrs – Varidota pils (Sateklas Rūsiņa Brālis), kas pirmoreiz minēta 1208.gadā.
Tāpēc, ka bruņinieki Autīnes latgaļiem bija atņēmuši tīrumus un bišu kokus, 1212.gadā sākās Autīnes latgaļu sacelšanās, kas ir pirmā zināmā sacelšanās pret vācu feodāļiem.
Melānija Vanaga savā grāmatā “Dvēseļu pulcēšana” min, ka Sārumu pilskalnā tika organizēti arī lielie Pilsmuižas nemieri 1777.g. Sārumkalnu vēl sauc arī par Upuru kalnu jeb Lielo kalnu. Tas paceļas 20 m pār apkārtni. Tas bija īpaši nocietināts: no R – Vaives upes, no A un D – Kapupītes nostāvinātie krasti, no Z aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu – priekšpili, ko tautā sauc par mazo Upuru kalnu. Pilskalna virmas platība 200 m2.
Veci ļaudis stāsta, ka vakaros, ejot garām Sārumkalnam, ir dzirdēti runājoties karavīri, redzēta dāma krinolīna tērpā un vēl citas savādas lietas. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka Sāruma pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota, jo auglīgā zeme deva bagātīgas ražas. Tāpēc arī šajā apkārtnē atrakti senču kapi un senlietas. Ģūģeros atklāja seno latgaļu 9. – 12.gs. kapulauku, kurā apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi. Šis kapulauks liecina par latgaļu kopienas varenību un bagātību.
Netālu no Sāruma pilskalna atradās Sārumu mājas, celtas 19.gs. sākumā. Tipiskas Vidzemes senajai lauku sētai.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzm;erojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; Uzmērots 29. juuijā 1927. g.
„Sārumu kalnu” plašāk aprakstījis un izpētījis Valsts vēsturiskā muzeja darbnieks Lietgalietis -Krieviņš. No viņa raksta „Arķeoloģisks izziņas rakums Sārumu pilskalnā pie Cēsīm” (Latvijas Saule 403 lp.) smeļamies
sekošas ziņas:
„Sārumu pilskalns, kuru arī par Upurkalnu sauc, atrodas Priekuļu pag. Sārumu māju robežās, Vaives upītes plašajā gravā uz Vaives labā krasta, cieši pa labi pie ceļa, kas ved no Veismaņu muižas pār Vaives gravu uz Rīgas šoseju. No Cēsīm gar Veismaņu muižu līdz pilskalnam 8 kilometri; no Veismaņu muižas 1,5 klm. — Kalns iegarens un stiepjas dienvidrietumu — ziemeļaustrumu virzienā. Rietumos to ierobežo Vaive, austrumos un dienvidos mazas urdziņas grava un ziemeļos grava jeb ieplakums starp urdziņu un Vaivi. Kalns paceļas iespējamības stāvumā ap 20 metru augsti no Vaives krasta, ap 15 metru no urdziņas gravas un ap 9 metri no ziemeļu gala gravas, no kurienes uz kalnu uzeja. Virpuse 96 metru gara, platums ziemeļu galā 30 mtr., ap vidu 26 m. un pašā dienvidu galā 12 m.Visa virspuses platība ap 2000 kvadrātmetru. Kalna ziemeļu galā gar ceļu mazāks uzkalns, kuru sauc par mazo upura kalnu. Pilskalna virspuse līdzena un nav ne grāvju ne vaļņu. Nogāzes apaugušas kokiem un arī uz virspuses, kuru agrāk aruši, sāk augt mežs. Virspuse un sāni apklāti biezu kārtu melnas trūdu zemes jeb tā saukto kultūras slāni”.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000.
Tālāk atstāstīta izrakumu gaita un panākumi. Bedrē, kuras garums 16 m., platums 2 m. un dziļums 3—5 m. izrakti pavisam 428dažādi priekšmeti. Starp tiem 57 bronzas, 22 dzelzs, 94 kaula un 216 podu gabali. Rokot atrasts 1,7 m. dziļumā 50X50 cm. plašs un 5 cm. biezs pārogļojies miežu slānis. Spriežot pēc lūku atliekām mieži varbūt bijuši lūku maisā.
Visi Sārumukalnā izraktie priekšmeti glabājas valsts vēsturiskā muzejā.
Vaives “Sarumu kalns” no rietumiem
Sarumu kalna bagāta mītņu kārta, kas izrādījusies biezāka par 5 m., pazīstama jau agrāk. 1876. g. tur racis mācītājs Fīrhufs, bet 1889. g. Tērbatas profesors Hausmanis. Pēdējais noteicis šo pilskalnu par vienu no vecākajiem.
P. Abuls „Konverz. vārdn.” I. 256 lp. aprāda, ka „Sārumu kalnā” atradusies senā Autine. Tomēr šī hipotēze vēl reizi pārbaudāma.
Added by
