Salaspils pilskalns atradās zem Salaspils mūra pils (14. — 16.gs.) drupām, un tā pastāvēšanu atklāja tikai arheoloģiskajos izrakumos (1967 — 1971, A.Stubavs). Nocietinātās dzīvesvietas kultūrslānis ļoti lielā mērā bija iznīcināts mūra pils celtniecības gaitā. Izdevās noskaidrot, ka pirms mūra pils 12. — 14.gs. šeit atradies lībiešu vai kuronizētu lībiešu — ienācēju no Ziemeļkurzemes – nocietinājums. No pilskalna aizsargbūvēm bija saglabājies grāvis, kas vācu mūra pils laikā padziļināts. Nocietinājumu ietvertajā plakumā konstatēja ļoti blīvu un intensīvu vairāku slāņu apbūvi. Dominēja nelielas guļbūves celtnes ar akmens un māla kleķa krāsnīm. Šī laika lībiešu apmetnes un kapulauki gandrīz nepārtrauktā virknē izvietoti Daugavas labajā krastā no Ikšķiles līdz Salaspilij un arī Mārtiņsalā un Doles salā. Pirms lībiešu pilskalna Salaspils mūra pils vietā I.g.t.p.m.ē. — m.ē. pirmajos gadsimtos pastāvēja ar stabu sētu nocietināta apmetne. Tā kā netika uzietas uz šo laiku attiecināmās celtnes, tad varēja domāt, ka Salaspils agrākā perioda nocietinājums bijis patvēruma pilskalns.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Foto: G.Kalniņš. 2018.g.
You might also like
