E.Brastiņš par pilskalnu
Madonas apriņķī, Vecgulbenes pag. Līkanšu māju zemē, J. Rutkastes īpašumā ir kalns dēvēts par „Rutkastes kalnu”. Viņš atrodas 4 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, vienu klm. no Svelberģes muižas pie ceļa uz Tirzu un Lejasciemu.
Rutkastes kalns ir neliels ap 12 m. augsts apaļš uzkalns apņemts lēzeniem laukiem. Jau notālēm šis kalns redzams, ka augstākā apkārtnes vieta.
Plakums gandrīz gluži apaļš ar 1 m. kumpumu 30 m. caurmērā. Tanī ierīkots „balles placis” un uzkārtas šūpoles. Aiz šā iemesla plakuma viducis izlīdzināts un gar malu iedzīti mieti solu kājām.
Kādi 4 m. zemāk par plakumu, ap kalnu iet izplūdusi terase. Var nojaust, ka kalns kādreiz ticis arts, kaut gan neviens to vairs neatceras. Pa terasi kādreiz gājis kopts celiņš, kas tagad gandrīz aizaudzis.
Uzbedumu, grāvju un ieeju nav. Zeme sastāv no grants un tamdēļ pilskalnam nācies daudz ciest. Tam austrumos, rietumos un dienvidos izgrābtas lielas bedres. Bez šiem smagiem postījumiem kalna sānos redzamas arī jaunas un vecas kartupeļu bedres.
Mītņu kārta ap 0,25 m. bieza, un satura nevirpotu trauku atliekas, ogles un kaulus. Stāsta, ka rokot esot atrastas vara naudiņas un cilvēku galvas kausi. Šīs ziņas norāda, ka kalns kādreiz lietots arī kā kapsēta.
Rutkastes kalns apaudzis retiem veciem kokiem un strupu zāli. No viņa diezgan plašas izredzes uz apkārtni.
Kalnam ziemeļos neliels muklājs, kurš senāk bijis neaizaudzis ūdens. Gar pakāji ieartas druvas un dārzi.
Šis mazais pilskalniņš pieskaitāms īsti vecām apcietinātām dzīves vietām. Viņš ir tik mazs, ka kādu aizsargājošu lomu vai pārvaldības vietu tam nevar pieskaitīt. Tāda vieta gan varējusi būt tuvējais „Lazdu kalns” šai paša pag. 2 klm. no šejienes pie Blomes muižas.
Neraugoties uz viņa bojājumiem, Rutkastes kalns tomēr uzlūkojams kā archailoģiski interesants sava vecuma dēļ.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.