Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 29. un 30. jūlija 1925. g.
Tai vietā, kur Rēzeknes-Daugpils šoseja šķērso Rušas upi, atrodas Rušicas mazmuiža. Pate Rušas upe plaši plūsdama savieno Zalves un Rušūnas ezerus. Vienu kilometru dienv.-riet. Rušenicai un šosejas tiltam, Rušas labā krastā ierīkots pilskalns, apkārtnē dēvēts par „Gorodok”. Viņš atrodas valsts mežā, Kapiņu p., Daugpils apr., iepretī Sekstu mājām.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000
Meža biezoknī šo pilskalnu nezinātājam grūti uziet. Visdrošāk tas atrodams nākot no šosejas puses un pie tilta pa taku nogriežoties gar upmalu. Taka pacelsies pēc brīža šaurā smilšu rozā, kurai labā pusē purvains mežs, bet kreisā — upe. Šī roza ir gara un tikai dažus desmit metrus plata. Beidzot taka atmetas grāvjos un uzbedumos. Pilskalns sasniegts.
Šaurā roza šeit spēji paplašinājās, dodama vietu pilskalna plakumam.
Šā apcietinājuma plakums visai liels: garums 90 m., bet platums — 60 m. Viņam visapkārt, izņemot ziemeļaustr. malu, trīskārtīgi ierakumi un uzbedumi. Šie aprakumi kopā ar plakumu aizņem ap 200 m. garu zemes gabalu, bet platumā vairāk kā 100 m. Visspēcīgākie zemju darbi atrodas plakuma ziem.-riet. pusē, kur pilskalns saaudzis kopā ar jau minēto kalna rožu. Šeit uzbrucējam jāpārvar 3 grāvji un tikpat daudz uzbedumi. No grāvju dibeniem līdz uzbedumu virsai ap 3m. starpības. Visi triji grāvji un uzbedumi pēc tam aplenc plakuma dienvidus pusi brīžiem pieplakdami, brīžiem atkal veidodami līdz 4 m. stāvus kalna sānus, beidzot izbeigdamies plakuma austr.mielā atmetoties stāvajā upes krastā. Šai vietā upes krasts saslējies 16 m. augstā kraujā. Turpreti otrā pusē plakumam t. i. dienvidos, kalna sāns ļoti lēzeni ieslīgst dūkstainā, kokiem aizaugušā pļavā.
Rušenīcas “Gorodoks” no ziemeļiem
Cauri apcietinājumu rindām ved divi ieejas, viena no ziem.-riet, otrā no dienvidiem. Šīs ieejas labi uzglabājušās un tamdēļ viegli ieraugāmas.
Lēzeni-kumpo plakumu klāj 0,5 m. bieza mītņu kārta. Tā nevienmērīgi izdalījusies un dažās vietās pavisam iztrūkst. Atrod trūcīgā daudzumā oglītes un retas trauku lauskas. Pēdējās pajaunas un virpotas.
Pilskalns, šķiet izcēlies pilskalnu laikmeta jaunākā posmā. Viņš teicami uzglabājies bez kādiem postījumiem.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīvs. 11.02.2018.g.
