E.Brastiņš par pilskalnu
Meklējot Kārsavas miesta apkārtnē varbūtējus pilskalnus, vienu tādu atradām Kārsavas pag. Rogu ciema robežās. Šī vieta atrodas 1 km. no Kārsavas dzelzsceļa piestātnes, dažus simtus soļu attālumā no dzelzsceļa dambja. Gar pilskalna dienvidpusi pa pļavu tek Ūdrājas upe, kas savienodamās ar Lētas upīti, top par robežupi ar Krieviju — Rītupi. (Nosaukums cēlies kvieviski Utroje tulkojot latviski).
Pilskalnam izmantota šaura zemes strēmele, kas stiepusies gar Udrajas malu. Lielā daļa no minētās zemes aizvesta dzelzsceļa uzbēruma celšanai. Pilskalnu no šā likteņa pasargājis tas apstāklis, ka viņā bijuši kapi. Vēl pirms 30 g. esot šeit stāvējuši krusti. Tagad krustu vairs nav, bet kapu kopiņas tikko samanāmas. Tomēr, katrā galā kalnam iegrābts lielāks robs, kas sabojājis pirmatnējos bedūmus.
Pilskalnam austrumgalā 3 m. zemāk par plakumu atrodas 1 m. augsts uzbedums, kurš kalna ziemeļsānos pāriet terasē. Rietumgalā 2 uzbedumi, ap 1 m. augsti, kas atdala pilskalnu no kalna turpinājuma.
„Kapu kalna” plakums 60 m. garš 20 plats gareni-apaļš. Visu plakumu pārklāj spēcīga mītņu kārta, kas gar malām 1,5 m. dziļa. Starp parastiem pilskalna atradumiem vairumā biezi nevirpoti trauku gabaliņi. Plakuma vidū, nelielā dziļumā sastopami cilvēku kauli.
Pilskalns nepaceļas augstāk par ziemeļos esošām druvām. Tas tikai 10 metri augstāks par Ūdrajas pļavām, pie kam kalna sānu kraujums ir tikai 5 metri. Vispār šis pilskalns pieskaitāms vecajām apcietinātām dzīves vietām savā uzbūvē.
Tagad to lieto kā Rogu ciema ganības, grābj granti un ņem puķēm melnzemi. Apaudzis dažām simtgadīgām priedēm.
Teika stāsta, ka zviedru laikos pilskalna ziemeļu pakājē bijusi aka. Šai akā zviedri paslēpuši kara naudu. Vēlāk aka aizbirusi, bet nauda palikusi akā.
Par pilskalnu dažos avīžu rakstos izdaudzināts dažus kilometrus attālais „Naudas kalns”. Tomēr pārlūkojot izrādījās, ka tur nekāda pilskalna nav.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.