E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 10. jūnijā 1928. g.
“Putnu kalna” šķērsgriezums pa A— B; mērogs 1:1000
Pie Vestienes muižas „Sujerdiņas kalns” (Senču pils), tā v. Lovis of Menars pazīstamā Burgenlex. uzdevis šo pilskalnu. Ar viņa uzmeklēšanu uzmērīšanas nolūkos sākumā nelaimējās, jo Vestienas muižas un apkārtnes iedzīvotājus iztaujājot, neizdevās izdibināt kur šāds pilskalns atrodas. Neviens tādu vārdu nebija dzirdējis un tuvākā apkārtnē neatcerējās dzirdējuši par kādu apcietinātu vietu. Tikai vēlāk 1926. g. pieminekļu valdes archail. ekspedīcijas dalībnieks J. Zaikovs ziņoja, ka tam izdevies uziet meklēto pilskalnu.
Izrādās, ka to tagad dēvē par „Putnu kalnu” un tas atrodas Vestienas pagastā Kadiķu jaunsaimniecības zemē. Viņš stāv 3 klm. ziem.- rietumos Vestienas muižai, 0,5 klm. ziemeļos Tolkas muižai un pareizticīgo baznīcai Sudzerta ezeriņa ziem. krastā.
Apkārtnes plāns M 1:75000
Pilskalns ierīkots uz 16 m. augsta zemes stūra, kuram austr., dienv. un rietumu malas no dabas kraujas. Ziemeļos zemes stūris pārrakts ar nelielu grāvi un izraktas zemes uzmestas uzbedumā uz plakuma. Tādā kārtā radies 50 m. garš un ap 25 m. plats plakums, kas tagad līdz ar grāvi un uzbedumu pa daļai zaudējis savu pirmātnējo veidu. Grāvis un uzbedums tikko manāms, jo kalns esot ilgus gadus arklu apstrādāts. Beidzot agrākais Tolkas muižas īpašnieks licis kalnu apstādīt vaczemes eglēm (Larix) un ierīkot tur parka celiņus. No „Putnu kalna” atveras plašs skats uz Tolka muižu, Vestieni un Spiru kalniem. Ap kalnu priežu meži un kadiķu audzes. Zeme sastāv no tīras, baltas smilts. Tikai plakumā, kur augšvāczemes egles, redzama melnzeme. Tās kārta dažās vietās ap 0,5 m. bieza un satura parastās trauku lauskas, ogles, plīsušus akmeņus.
Kadiķu “Putnu kalns” no dienvidiem
Pēc sava lieluma, uzbūves un atradumiem „Putnu kalns” stipri atgādina apcietinājumu pie Ogres Pilskalnu mājām. Neraugoties uz savu nopostīto stāvokli šis kalns var izrādīties archailoģiski interesants.
Added by
