Pūres pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojama mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 6. septembrī 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pūres „Muļukalna“ šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. .Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pa dzelzsceļu uz Tukumu braucot šaipus Pūres muižai, dzelzsceļa stigas kreisā puse pacēlās stāvs, iegarens kalns ar uzbedumu pret dzelzsceļu. Tas ir Pūres pilskalns, saukts par „Muļu kalnu”.

Šis pilskalns atrodas augstā vietā, puskilometru ziemeļos skolas namam. No Muļu kalna var saredzēt Kandavas baznīcu un Abavas ieleju.

“Muļu kalns” ir vidēja lieluma pilskalns ar labām pilskalna pazīmēm. Dienvidus pusē tam 2 metri augsts uzbedums, gar kura vakara galu gājusi senā pils ieeja. Ieeja parasti visiem pilskalniem atrodas šaī uzbeduma galā, domājams ar nolūku, lai uzbrucēju nostādītu apdraudētā stāvoklī. Ir zināms, ka senāk vairogs nēsāts kreisā rokā, kamēr labā cilājusi zobenu. Ienaidniekam pilij uzbrūkot pret uzbedumu tātad pagriesta labā, vairoga neaizsargātā puse, kuru apdraud aizstāvji, kas novietojušies uzbeduma tornī vai sētā. Pilskalna plakums 50— 35 metri liels. Ziemeļu pusē tas paliek augstāks, jo šaī vietā kalna stāvums no dabas bijis zemāks un tāpēc uzpildīts tikpat augstu kā citās malās. Kalna malu augstums caurmērā 7 metri.

Pūres „Muļukalna“ apkartnes plāns. Mērogs 1:25.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Muļu kalna” ziemeļa galā ir aizaudzis ezeriņš un tāds liekās bijis arī austrumu pusē. Apkārtējie lauki tiek arti un senāk žīda krodzinieks esot aris arī kalna plakumu.

Par kalnu stāsta parasto teiku par caurumu. Ja caurumā ielaižot zosi, tad tā izpeldot tuvumā esošās Lūšu mājas akā. Kad caurumā metuši akmeņus, tad dziļumā skanējis. Kalnu apskatot uzbeduma tuvumā redzēju svaigu 1 1/2 metru dziļu bedri. To esot kādā naktī naudas meklētāji izrakuši. Bedrē redzams daudz ogļu, pelnu un kaulu.

Pūres ,Muļukalns“ no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Muļu kalna” tuvumā esošā Pūres muiža minētā Balduina von Aina līgumā ar zobenbrāļiem 1230. g. (Pyrre). Bielensteins šo nosaukumu atvasina no latv. pūri, leit. purai – ziemas kvieši. Tomēr šeit jāpiezīmē, ka p ū r (gen. purās) aist. nozīmē pili, apcietinātu vietu (Sclīrader, Schpr. vergi. II 390).

Kur cēlies tagadējais nosaukums “Muļu kalns”, nav noskaidrots.