E.Brastiņš par pilskalnu
„Sudrabkalns” tiek saukta vieta Sēlpils pag., Pormaļu māju laukos. Māju saimnieks saucās Zilberbergs, no kam jādomā, ka starp šiem nosaukumiem ir kāda sakarība. Šis ir apvidum tipisks pilskalns un atrodas dažus simts metrus dienvidos Pormaļu mājām pašā lielceļa malā.
Pēc izskata „Sudrabkalns” ir apaļš kalns stāvām malām un plakanu virsu. Plakuma augstums no apkārtējam pļavām 22—26 m. Tas drusku kumps un gandrīz apaļš. Nekādas ieejas vai uzejas nav ieraugāmas. Zeme — mālaina grants. Kalnam austrumpusē nesvarīgi postījumi, kas cēlušies no pasaules kara ierakumiem. Bez tam plakumā vēl izrakņāta neliela bedre. Vispār, jāatzīst, ka kalns labi uzglabājies. Tas apaudzis sīkiem bērziņiem un ziemeļpusē bieziem krūmiem.
Mītņu kārta Sudrabkalnā neredzēti dziļa un melna it īpaši gar plakuma malām. Melnzeme satur ļoti lielā vairumā senlietas, ogles un kaulus. Kalnā esot atrasti arī akmena cirvji un kādi silītes veidīgi akmeņa daikti
bet tie pazuduši 1905. g., kad soda ekspedīcija nodedzinājusi Pormaļu mājas. Pārmeklējot Sudrabkalnā kurmju bedumus un nobrukumus, atradu māla trauku gabalus ar bedrīšu rakstu. Nav neiespējams, ka Sudrabkalns bijis apdzīvots jau akmens laikmetā.
Kalna tuvumā ir kapenes, kurām senāk bijuši apkrauti apkārt lieli akmeņi. Akmeņi tagad esot aizvesti un izmūrēti, bet vieta palikusi neaizskarta.
Stāsta arī, ka kalna pie kājē pirms 10 gadiem atrasti divi dzelzs šķēpi un ka Jozefu māju zemē atraduši daudz krama priekšmetu.
Vispār, Sudrabkalns uz lūkojams kā viena no archaioloģiski svarīgām vietām.
Teika stāsta, ka Sudrabkalnā reiz baznīca apgrimusi ar visiem ļaudīm. Jūnija un jūlija mēnešos, kad ieklausoties, varot dzirdēt ka zem kalna zvani dunot un ļaudis dziedot.
Sudrabkalns reģistrēts v. Lovis „Burgenlex.’ Citādu ziņu un aprakstu par šo vietu trūkst.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.