
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. junijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Sudrabkalna” šķērsgriezums pa AB; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Sudrabkalns” tiek saukta vieta Sēlpils pag., Pormaļu māju laukos. Māju saimnieks saucās Zilberbergs, no kam jādomā, ka starp šiem nosaukumiem ir kāda sakarība. Šis ir apvidum tipisks pilskalns un atrodas dažus simts metrus dienvidos Pormaļu mājām pašā lielceļa malā.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pēc izskata „Sudrabkalns” ir apaļš kalns stāvām malām un plakanu virsu. Plakuma augstums no apkārtējam pļavām 22—26 m. Tas drusku kumps un gandrīz apaļš. Nekādas ieejas vai uzejas nav ieraugāmas. Zeme — mālaina grants. Kalnam austrumpusē nesvarīgi postījumi, kas cēlušies no pasaules kara ierakumiem. Bez tam plakumā vēl izrakņāta neliela bedre. Vispār, jāatzīst, ka kalns labi uzglabājies. Tas apaudzis sīkiem bērziņiem un ziemeļpusē bieziem krūmiem.

Pormaļu „Sudrabkalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Mītņu kārta Sudrabkalnā neredzēti dziļa un melna it īpaši gar plakuma malām. Melnzeme satur ļoti lielā vairumā senlietas, ogles un kaulus. Kalnā esot atrasti arī akmena cirvji un kādi silītes veidīgi akmeņa daikti
bet tie pazuduši 1905. g., kad soda ekspedīcija nodedzinājusi Pormaļu mājas. Pārmeklējot Sudrabkalnā kurmju bedumus un nobrukumus, atradu māla trauku gabalus ar bedrīšu rakstu. Nav neiespējams, ka Sudrabkalns bijis apdzīvots jau akmens laikmetā.
Kalna tuvumā ir kapenes, kurām senāk bijuši apkrauti apkārt lieli akmeņi. Akmeņi tagad esot aizvesti un izmūrēti, bet vieta palikusi neaizskarta.
Stāsta arī, ka kalna pie kājē pirms 10 gadiem atrasti divi dzelzs šķēpi un ka Jozefu māju zemē atraduši daudz krama priekšmetu.
Vispār, Sudrabkalns uz lūkojams kā viena no archaioloģiski svarīgām vietām.
Teika stāsta, ka Sudrabkalnā reiz baznīca apgrimusi ar visiem ļaudīm. Jūnija un jūlija mēnešos, kad ieklausoties, varot dzirdēt ka zem kalna zvani dunot un ļaudis dziedot.
Sudrabkalns reģistrēts v. Lovis „Burgenlex.’ Citādu ziņu un aprakstu par šo vietu trūkst.