Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 20. maijā 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Popes pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Popes muiža atrodas Ventspils apriņķī 20 kilom. austrumos Ventspilij. Apvidus mežains un purvains, kā tas parasts ap Kurzemes jūrmalu. Tikai Popes muižas lauki šai zemkopībai maz noderīgā apvidū sastāv no mālainas zemes, kas jau sen gadus pārvērsta iekoptos laukos.
Vienu kilometru rietumos muižai augstie Popes muižas lauki izbeidzas ar 25 m. augstu krauti, no kuras rietumu virzienā atdalās vēl kāds kalna rags. Šis pēdējais izmantots apcietinājuma ierīkošanai, parastā kārtā uzbedot no dabas neaizsargato pusi. Uzbedums, kurš atrodas plakuma austrummalā ir 3 m. augsts un laikus izbeidzas dienvidos atstādams ērtu ieejas vietu. Pilskalnam vājš mitņu slānis, kā visiem citiem līdzīgos apstākļos esošiem Kurzemes pilskalniem.
Popes pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1 : 84000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
1869. g. šo pilskalnu apmeklējis Raisons un aprakstījis Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēžu ziņojumos. Viņš domā, ka pilskalna rietrumpusē esošas 2 astes esot mākslīgi radītas. Tomēr 1877. gadā pilskalnu apskata Dorings un apgalvo, ka “astes” esot gluži dabīgas kalnmalas. Tā tas arī patiesi ir, jo izņemot uzbedumu, ar kuru norobežots pilskalns austrumos, visas pārējās kalnmalas atstātas nepārveidotas.
Popes pilskalna plakums un uzbedums no rietumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Dorings apraksta arī veco liepu, kas vēl tagad aug pašā plakuma vidū un aku, kura skaidri vēl bijusi redzama, kaut gan aizbērta ar ķieģeļu gružiem.
Par šo aku apkārtējie iedzīvotāji stāstīja sekošo: Pilskalna vidū senāk caurums bijis. Kad tur svieduši iekšā akmeni, tad pagājis labs laiciņš, kamēr noskanējis. Muižas kalps Vilistris 50. g. atpakaļ esot iesējis virvē kaķi un ielaidis caurumā, bet kad virvi izvilcis, kaķa vairs neatradis. Muižas mūrnieks Jansons, kas vēlāk pakāries, tas uz kungu rīkojumu 26 g. atpakaļ esot caurumu aizmūrējis.
1923. g. šo vietu apmeklējot, nekādas cauruma pazīmes vairs nebij saskatāmas.
Popes pilskalna apkārtnē esošās arķeoloģiski ievērojamās vietas apraksta Bielensteins 1869. g. (Mag. XIV., 2. 140).
Pope minēta Balduina dokumentā 1230. g.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
