Pogaiņu kalns

Pie bij. Pogaiņiem
Madonas novads Kalsnavas pagasts

Par Pogaiņu kalnu kā iespējamo pilskalnu un keramikas atradumiem kalnā ziņoja keramiķe Baiba Dumpe. Šo vietu, neatzīstot to par pilskalnu, biju apsekojis jau 2006.gadā. Tagad vietu apsekoju kopā ar arheologu Jāni Meinertu.

Pogaiņu mājas sen kā pamestas, bet uz māju vietu un drupām pāri laukam ved iebraukts ceļš. Pogaiņu kalns, kura caurmērs pie pamatnes ap 130 m, augstums ap 15 – 20 m, labi ieraugāms no Bērzaunes – Jāņukalna lielceļa puses. Viss kalns blīvi noaudzis lapu kokiem un krūmiem. Pirms gada lazdas kalna virsmā un D puses nogāzēs ir nozāģētas un atstātas satrūdēšanai, kas kalna pārstaigāšanu padara sarežģītāku. Z nogāze ir īpaši stāva, citas nogāzes, īpaši R pusē, lai arī ir stāvas, tomēr nedaudz lēzenākas. Tieši stāvajā ZR nogāzē 5 – 6 m zem nosacītā plakuma līmeņa ir plata un ieslīpa terase, kas pilskalna vajadzībām būtu pārāk izplūdusi un nenoteikta. Iespējams, ka terase te dabiska, jaunākos laikos tā varētu būt izveidojusies arī aršanas rezultātā. Kalna virspuse, šķiet, jaunākos laikos zaļumbaļļu vietas iekārtošanas labad ir izlīdzināta, pārveidojot sākotnējo reljefu. Kādas ar traktoru sastumtas zemes kaudzes jaušamas kalna virsmas R un DR pusēs. Tāpat šajā kalna nogāzē jaušamas iebrauktas traktora rises. Kalna virsma, kuras caurmērs ap 30 – 35 m, izlīdzināta. Nav skaidrs, vai tā bijusi izlīdzināta jau agrākos vai tikai nesenākos laikos. Virsmas centrālajā daļā jaušama dzeltenīga smilts, bet Z pusē un Z nogāzes augšmalā – intensīvi melns kultūrslānis. Iespējams, šo melnumu nosaka arī jaunākos laikos dedzinātas riepas, jo pāris vietās redzēju izdeguši riepu stiepļu kordi. Tāpat te mētājās vairākas pudeles, kas apliecina kādu svinēšanu, agrākās, šķiet, no pirmskara laikiem. Te arī tika atrasta spodrinātās keramikas lauska un, šķiet, māla gremda fragments. Plakuma pretējā t.i. D malā kultūrslānis ir mazintensīvāks; tāda nav kalna A, D un R nogāzēs. Tur zem vairāku izgāzto koku saknēm tūlīt zem velēnas kārtas bija dzeltena smilts.

Pogaiņu kalns ir tuvākās apkārtnes izcila vieta un būtu piemērots liela pilskalna ierīkošanai. Iespējams, tas arī ticis sākts darīt, tomēr nekādas noteiktas pilskalna pazīmes kalna pārveidojuma veidā nav drošāk konstatējamas. Terase kalna ZR nogāzē arī neliecina par neapšaubāmu pilskalnu. Par senu mītni, kas, iespējams, attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu, liecina kultūrslānis kalna virsmā, kas jaunākos laikos postīts ar zaļumbaļļu vietas iekārtošanu. Kultūrslānis, kas apliecina senu apmetni, nenosaucot to par pilskalnu, varētu tikt valstiski aizsargāts.

Vietu apsekoju 02.04.2020.