Plāteres pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. jūnija 1926. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Plāteres „Pilskalna“ šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis apcietinājums ir Plāteres pag. labdarī­bas biedrības „Austrums“ īpašumā, kura to ieguvusi no valsts zemes fonda kā izpriecu vietu. Pilskalns atrodas 2km.ziem.-austrumos Vecķeipenes muižai, 1 km. rietumos Plāteres (Veissensee) muižai.

Tas ir spēcīgs apcietinājums, kas ierīkots grants kalnā uzbedot un atrokot zināmā stā­vumā un augstumā kalna sānus. Sānmalu caurmēra augstums 7—10 m.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalna plakums kurpes pēdas veidā ap 100 m. garš. Platākā vieta 50 m. plata. Ziemeļos un rietumos kalnam pieskaras pļavas, bet austrumos mežs, dienvidos grants bedres.

Pilskalnā lepojas mūra pilsdrupas — rietumpusē apaļa torņa veidā, bet dienvidgalā, kā pusapaļa siena. Tomēr tās nav īstas pilsdrupas, bet gan viltojums. Ļaudis sīki atstāsta, kā vecais Plāteres lielskungs licis šās drupas celt. Saimniekiem bijis akmeņus jāved, bet vecais Mārcis, muižas mūrnieks bijis galvenais darītājs. Viņš esot reiz dabūjis 15 sitienus par to, ka atsacījies kāpt uz augstajām, nedrošām stalažām. Lai senatnes iespaids būtu pilnī­gāks, kungs kādu nakti licis muižas dārzniekam atvest no Madlienas vecās kapsētas vecus akmens krustus. Tie tagad guļ sadauzīti pilskalna ziemeļpusē un cik pēc atliekām var spriest, ir cēlušies ordeņa laikos. Tāpat šis senatnes mīļotājs licis iecirst akmenī pils celšanas gadu ,,1205“, lai neviens par drupu īstenību nešaubītos.

Plāteres „Pilskalns“ no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Sakarā ar šiem būvju darbiem un koku stādījumiem pilskalna mītņu kārta stipri izvandīta. Tomēr da­žās vietās tā sniedzas dziļāk par vienu metru un bez parastajiem trauku gabaliem, oglēm un kauliem, mēģinājumu rakums deva arī dzelzs šautras galus un vara zvārgulīšus no jaunākā dzelzs laikmeta.

Pilskalns pašlaik apaudzis kokiem, starp kubiem daudz vecu ozolu. Senos laikos kalnu esot aruši, tā stāstī­juši veci ļaudis.

Ieeja pilskalnā tagad redzama dienvidgalā. Var ļoti būt ka tur tā bijusi arī agrāk, t. i. tai laikā, kad pilskalns kalpojis savam uzdevumam.