Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 4. jūnijā 1926. g.
“Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Bez jau aplūkotā „Pilskalna”, Mārcienas pagastā ir vēl otrs nevācu pilskalns. Šis atrodas 4 km. rietumos Mārcienai un tik pat tālu dienvidos Bērzonei tai vietā, kur sastopas Mārcienas un Bērzones lielceļi, lai dotos uz Veckalsnavu. No Veckalsnavas muižas līdz aprakstāmam pilskalnam tikai 2 kilometri. Uz varbūtēju pilskalnu te norāda kādreiz Mārcienas piederošās pusmuižas nosaukums “Pilskalni” jeb „Schlossberg”. Patiesi, starp šā pusmuižas ēkām un Bērzaunītes strautu, pašā strauta kreisajā krastā, arī atrodams pilskalnam līdzīgs uzkalns.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000.
Savā vispārējā veidā šis kalns ir lēzeniem sāniem un viņa virsa stāv augstāk par upīti 23 m, bet pāri par lielceļu, kas tam dienvidos —20 m. Nekādi rakumi grāvju, uzbedumu, un terašu veida ap kalnu nav vairs manāmi, jo kalns tiek arts kopš neatminamiem laikiem un varbūtējie zemju darbi sen jau noarti. Tomēr vērojams, ka pilskalnam bijis 75×30 m. liels, gandrīz četrstūrains plakums, kurš varēja būt apjosts
ar terasi vai grāvi gar dienvidiem un rietumiem.
Pilskalnu mazmuižas “Pilskalns” no rietumiem
Aplūkošanas laikā kalnā bija papuve un varēja pārbaudīt mītņu kārtas biezumu. Izrādījās, ka pilskalna virsotnē mītņu kārtas vairs nebija, bet tā uzglabājusies samaisītā veidā tikai gar bijušā plakuma malām. Mītņu kārtā atrod pa zvirgzdošai trauku drupatiņai un oglītei. Ziņas par kādiem citiem atradumiem neizdevās saklausīt.
Šis Mārcienas pilskalns pieskaitāms gandrīz pie iznīcinātiem. Jāšaubās vai archailoģiski pārmeklējot viņā atrastos arkla neaizkārta vieta, atskaitot stāvo Bērzaunītes krastmalu. Pēdējā apaugusi kokiem un bieziem krūmiem.
Izredzes samērā mazas; apkārtne kalnaina; zeme — spēcīgs māls.
Nekādu nostāstu vai teiku par šo vietu ļaudis nezin, izņemot to vienu, ka kalnu sauc par „Pilskalnu”.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
