Pīkaņu Skansts kalns

J.Urtāns par pilskalnu

Pīkaņu Skansts kalns atrodas Valkas rajona vistālākajā dienvidrietumu stūrī starp Pīkaņu mājām un Jaunpīkaņu māju drupām. Pīkaņu Skansts kalnu var mēģināt atrast divējādi. Braucot pa Rīgas—Pleskavas šoseju, iepretim Raunas pagriezienam jānogriežas pa labi pa Drustu lielceļu. Apmēram pēc septiņiem kilometriem pie Jānīškroga jānogriežas no lielceļa pa kreisi un pa lauku ceļu jādodas virzienā uz ziemeļiem uz Pīkaņām, kas atrodas nepilnu kilometru no lielceļa. No Pīkaņām ziemeļu virzienā pāri kalnam ved mazlietots lauku ceļš uz Jaunpīkaņām. Pēc 300 metriem ceļš ielokās mežā. Pilskalns atrodas mežā 500 m uz ziemeļiem — ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, apmēram 100 m pa labi no meža ceļa. Aiz meža sākas bijušie Jaunpīkaņu māju lauki.

Otrs variants, kā uziet Pīkaņu Skansts kalnu, ir nogriezties no Rīgas —Pleskavas šosejas apmēram piecus kilometrus aiz Raunas pagrieziena pa labi uz bijušo Mežoles skolu. Attālums no šosejas līdz bijušajai skolai — apmēram divi kilometri. Jādodas garām skolai uz dienvidiem pa meža ceļu. Pēc 800 metriem, izejot no meža, priekšā paceļas kalns, kura malā kādreiz bijušas Jaunpīkaņu mājas. Gar māju vietu uz Pīkaņām cauri mežam ved jau minētais meža celiņš. Pilskalns atrodas 600 m uz dienvidiem no Jaunpīkaņu māju vietas.

Pīkaņu Skansts kalnu 1928. gada vasara uzgāja Pieminekļu valdes līdzstrādnieks A. Gusārs.

Pīkaņu Skansts kalns atrodas kalnainā apvidū, Palsas upes augštecē, kur ir vairāki ezeri. Pilskalns ierīkots Palsas upes ielejas rietumu krastā, un no šīs puses seno nocietinājumu pret ienaidnieka uzbrukumu nodrošināja stāvā nogāze. Ziemeļu pusē Skansts kalns no apkārtnes nodalīts ar grāvi un valni, kura augstums apmēram trīs metri. Austrumu pusē gar pilskalnu līdz Palsas upes ielejas malai izrakts līdz 25 m garš, 2 m dziļš un 5 m plats grāvis, kas sargāja pieeju pilskalnam no ziemeļaustrumu puses. Šķiet, ka senā ieeja pilskalnā vedusi no dienvidrietumu puses pa terasi, tālāk pa grāvi starp pilskalna plakumu un valni.
Vietējie ļaudis šīs terases un grāvjus uzskata par senām ceļu vietām. Tiek arī stāstīts, ka viens no pilskalna nocietinājuma grāvjiem ir tik garš, ka šķērso pat meža celiņu starp Pīkaņām un bijušajām Jaunpīkaņām. Tiešām, te mežā ir sīks grāvītis, kas tālāk uz Palsas ielejas pusi kļūst par dziļu gravu. lespējams, ka arī šai gravai ir bijusi kāda nozīme pilskalna iemītnieku dzīvē.

Pīkaņu Skansts kalns nav pieskaitāms īpaši spēcīgi nocietinātiem pilskalniem, arī tā plakums ir samērā neliels. Pilskalna apkārtne pēc meža izciršanas ir stipri aizaugusi krūmiem, un bez zinātāja labs brīdis jāstaigā, līdz izdodas pilskalnu uziet.

Apkārtnē ir vairāki senkapi, tuvākie no tiem atrodas otrpus Palsas apmēram divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no pilskalna pie bijušajām Jaunķežu un Slapjumu mājām. Šādā pašā virzienā vēl tālāk aiz Ruņģu ezera pie Ruņģu mājām atradās tagad jau iznīcinātie vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senkapi.

Pilskalna nosaukums «Skansts kalns» liecina par jaunāku laiku tradīciju, bet Pīkaņu Skansts kalna īstais datējums pagaidām nav zināms.

J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m; uzmērots 12. jūlijā 1928. g.

Pīkaņu “Skanstes kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Raunas pagasts ir viens no lielākiem visā Vidzemē. Tādēļ arī paši pagasta iedzīvotāji šķiro to vairākos „galos”—Mežoliešos, Lizeniešos, Rozēniešos v. c. Visi šie gali stāv labu gabalu no paša centra — Raunas.

Mežoliešu gals atrodas skaistā kalnainā vietā kādus 10 klm. dienv.-austrumos Raunai. Šai apvidū augstākā vieta ir Slapjuma kalns, kas paceļas 251 metru virs jūras. Iepretim Slapjuma kalnam Palsas strauta kreisā krastā atrodas vieta saukta „Skanstes kalns”, P. Elsiņam piederošo Pīkaiņu māju zemē, šai mājai ziemeļos. Nav šaubu, ka minētais māju vārds ir cēlies no pilskalna.

„Skanstes kalns” izrādās apcietināta senmītne — pilskalns ar visām pazīmēm. Tas ierīkots 21 m. augstā Palsas krastā, kuru no austrumiem, dienvidiem un rietumiem apņem dabīgas gravas. Šās vietas ziemeļgals nocietināts ar uzbedumu un grāvi. Uzbeduma augstums 3 m. no ārpuses skaitot. Viņa rietumgalā nomanāma veca uzejas vieta. Uzbeduma otrā galā, t. i. austrumos, izrakts 25 m. garš, 2 m. dziļš un 5 m. plats grāvis, kas stiepjas līdz strauta krastmalai sargādams pilskalna ziem.-austrumu galu.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Kalna rietumu sāni lēzenāki nekā tas parasts nebojātos pilskalnos. Šķietas, ka pirms daudziem gadiem pilskalna plakums līdz ar šo sānu ticis arts. To, liekas, apliecina arī mītņu kārta, kas sastopama tikai plakuma malās, kur tā aizarta projām, kamēr pašā plakuma vidū rēgojas tīra smilts. Nekādu jaunāku postījumu pilskalnam nav. Tas apaudzis biezu skuju un lapu koku mežu, tāpat ka pārējais upes krasts.

Nekādas tradicijas, izņemot nosaukumu, ļaužu atmiņa nav uzglabājusi.

Apkārtne bagāta senkapiem, kas norāda uz apdzīvotu apvidu senatnē. Pie Jaunpēterēnu un Jaunzemu mājām akmens krāvumu kapi, pie Ruņģiem un Slapjumiem — uzkalniņu kapenes. Pieci klm. ziemeļos šim pilskalnam ir vietu vārds „Alenis” un „Jaunite”, kas atgādina senrakstos minētos Ale un Jounate, varbūt pat castrum Alene. Bez Tanīsa kalna vēl kāds cits pilskalns Raunas pagastā līdz šim nebija zināms. Skanstes kalnu 1928. g. vasarā atradis piem. valdes līdzdarbnieks A. Gusārs.