Paplakas pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 11. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Paplakas pilskalna šķērsgriezums. jMērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vienu kilometru dienvid-rietumos Paplakas dzelzsceļa piestātnei, tai vietā, kur Vārtājas upē no kreisās puses ietek kāds strauts, atrodas mežu apaudzis pilskalns. Vārtāja mezdama strauju līkumu, ir iegrauzusies šā pilskalna sānā un tas ir gluži nobrucis. Pilskalna plakumam palikusi vairs tikai rietuma mala un uzbedums dienvidus pusē. Uzbedums 6 m augsts un rietumu pusē izbeidzas nepieiedams gluži klāt pilskalna malai un atstādams ieejas vietu. Galvenā uzbeduma priekšā samanāmas otra mazāka uzbeduma un grāvja pēdas. Mītņu slānis pilskalnā neparasti dziļš. Žēl ka to izjauc naudas meklētāji, jo teika stāsta, ka tā glabājoties aprakta šaī pilskalnā. Uzbeduma austrumu nogāzē ir lapsas vai āpša ala, kurā redzams, ka mītņu slānis ir šai vietā dziļāks par 3 metriem.

Paplakas pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1:42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns atrodas Pormsātes pagasta robežās, 1 kilometru ziemeļos Virpenes mazmuižai. Senrakstos šās vietas nav minētas, bet gan uz 1 kilometru dienvid-aust. esošām Prūsas mājām varētu zīmēties Kurzemes dalāmās grāmatās 1253. g. pieminētā Prusse un 1338. g. Pruszen. Bielensteins šo vietu meklējis starp Ievadi, Aizputes-Paduri, Apriķiem, Dzērvi un Cīravu, bet bez panākumiem.