Pieminekļa robeža dabā noteikta 05.09.2000.g.
A.Vasks (1979.g.):
Atrodas starp Pilskalnu un Dzintarkalnu mj. Pilskalns apaudzis ar mežu, postīts netiek. Ļoti spēcīgs nocietinājums ar dziļām gravām visapkārt. Dienvidos Orma kalnam, aiz gravas atrodas dabīgs kalns, ko sauc par Upurkalnu. Nogāzes apaugušas kokiem un krūmiem, plakanais kalna gals (50 x 70 m) neapaudzis. Te gleznaina apkārtne – dziļas gravas, simtgadīgas egles un ozoli.
M.Ruša (2000.g.):
Pilskalna situācija atbilst A.Vaska aprakstam (9.10.79.). Pilskalna rietumu pakājē, strauta ielokā apmēram hektāru liela sausa smilšaina pļava, iespējamā apmetnes vieta, kur A.Gusars atradis degušus māla apmetuma gabalus (1959.g.). Laukuma dienvidaustrumu stūrī, strauta labajā krastā iztek avots Orma kalna svētavots. Tagad labiekārtots, nostiprināts ar laukakmeņu mūri. Pēc nostāstiem avota ūdens ārstē acu slimības. Laukumu pie avota tagad izmanto atpūtas pasākumiem (ugunskuru vietas), avotu dziedniecības mērķiem.
Īsts neliels pilskalniņš šai vārdā saukts atrodas 2 kilometri dienvidos Aizputei pie Ormu kalna mājām. Tas celts 30 in. augstā Tabras kreisā krastā, kas stāv 106 m. virs jūras. Ziem. un riet. pusē pilskalna plakumu iežogo neliels uzbedums. Mitņu slānis ļoti niecīgs. Rodas domas, ka šie pilskalnīši ir prototips lielākam Aizputes pilskalnam, kurš cēlies vēlāk, iedzīvotājiem pavairojoties. Rodoties Aizputes pilij, šis primitīvais apcietinājums, protams, pamests.
Aizputes tuvumā pie Loguļu mājām Tabras kreisā krastā Bielensteins uzdevis pilskalnu, sauktu par Drabiņu kalnu. Šī vieta nav atrodama, tāpat kā uzdotais Merķes kalns pie Buskalna mājām un Stroķu kroga. Von Lovis Burgenlexikonā uzdevis par pilskalnu Cīruļu kalnu, 1 kil. ziem.-riet. Aizputei. Šai vietai nav nekas kopējs ar pilskalnu.
Beidzot konverzacijas vārdnīcā 46. lap. tiek uzdots par senču pilskalnu Misiņkalns, kas Aizputei dienvidos, Tabras kreisā krastā. Arī šī vieta nav nekad pilskalns bijusi.
Aizputes ordeņa pils laikam celta 14. g. s. un atrodas Tabras kreisā krastā, pretīm kuršu pilsvietai jeb tagadējai baznīcai.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.