Uzmērojuma mērogs 1 :1000; Uzmērots jūnijā 1924.g. Griezumu augstums = 1 m. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis ir viens no vislielākiem Latvijas pilskalniem, — tik liels, ka nezinātāji nepārredz tā galus un nenotura to par apcietinājumu. Arī K. von Lovis of Menar’s savā „Burgenlexikon“ šo pilskalnu licis zem jautājuma zīmes. Vienīgi 175 m. garais uzbedums licis šo vietu turēt aizdomās.
„Oliņkalns“ atrodas 1 klm. dienvidos Stukmaņu muižai 5 klm. lejup Pļaviņu pilsētai Daugavas labā krastā iepretim Sēlpils pilsdrupām. Zeme, kuru aizņem pilskalns ieskaitīta valsts zemes fondā un rezervēta vasarnīcām. Pilskalna dienvidus piekājē ir Dūņulejas mājas ar krogu un celtuvi, bet ziemeļu pusē Oliņkalna mājas.
Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam milzīgs trijstūrains plakums 2,3 ha liels. Plašuma ziņā tam līdzinājās tikai pilskalns pie Siseņiem, Alūksnes tuvumā. Viena plakuma mala ir 20 m. augstais Daugavas krasts, tā sauktā „Andreja klints”, kas sastāv no dolomīta un paceļas sienas stāvumā. Otra plakuma mala ziemeļos ir senās Daugavas gultnes krasts vairāk kā 10 m. augsts un 220 m. garš. Šos abus dabīgos norobežojumus savieno rokām mests uzbedums, kas dažās vietās 5 m. augstāks par plakumu. Kur dabīgā plakuma sānmala stāvāka un augstāka, uzbedums zemāks. Ziem.-rietumu stūrī tas visaugstāks, jo šeit plakumu nācies atdalīt ar ierakumu no pārējā lauka. Šeit, gar uzbeduma ziemeļgalu var saskatīt arī seno ieejas vietu. Dienvidos esošā uzbrauktuve radusies jaunākā laikā.
Pļaviņu „Oliņkalnsu no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Mītņu kārta ap 1 m. bieza ar parastiem atradumiem. Zem tās dolomīta radze. Visgarām Daugavas krastmalai stiepjas kara laika ierakumi. Tie bojājuši tikai niecīgu daļu no pilskalna plakuma, kas apaudzis mežu. Pašā plakuma dienvidstūrī redzams arī kāds četrstūrains aprakums, domājams no zviedru kariem. Ziemeļmalas vidū ir akmeņa krāvums, kura izcelšanās nav noskaidrota.
Apkārtējos laukos daudz senkapu, kuros uzartas dažādas lietas, kas pa daļai nodotas Jēkabpils muzejam.
Skolēnu līdzdalība izrakumos Oliņkalna pilskalnā. Pļaviņu novada muzeja arhīvs. Uzņemts 1960. g. Avots: pilskalniplavinas.blogspot.com
Teikas stāsta, ka no Oliņkalna esot apšaudīta Sēlpils. Citi nostāti apgalvo, ka Oliņkalns esot pati senā Sēlpils, jo Daugava tolaik tecējusi cituviet.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.
Modelis veidots, izmantojot AS Latvenergo sniegtos ierobežotas pieejamības datus.
Garums
Platums
