Nītaures pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1 : 1000: griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 24. maija 1926. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Nītaures „Pilskalna“ šķērsgriezums pa A-B.; mērogs 1 : 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šo pilskalnu apkārtnē dēvē arī par „Vaļņa kalnu“. Viņš atrodas Nītaures pag. rietumos mācītājmuižai Mērgupes labajā krastā pie paša lielceļa un pieder luterāņu draudzes padomei.

Te ziem.-rietumu virzienā stiepjas palēzens kalnājs, gar kupu tek Mērgupe. Spēju līkumu mezdama šī upe pārgrauzusi kalnāju, radīdama sev stāvus krastus, bet kalnājam stāvus sānus. Šī vieta 75 m. tālāk pārrakta ar grāvi un zemes uzmestas 3 m. augstā uzbedumā skaitot no plakuma. Tā radies pilskalna trijstū­rainais, līdzenais plakums. Ieeja plakumā varējusi būt gar uzbeduma upes pusi. Bez šī īsā uzbeduma, kalnam nav nekādu citu ierakumu vai bedumu. Tomēr kalna sāni šķiet mākslīgi apdarināti, jo tie ir neparasti stāvi un ap 10 m. augsti.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vērojams, ka pilskalna plakums kādreiz ticis arts, jo mītņu kārta izskatās kā aramā zeme un atradumiem trū­cīga. Tagad kalns apaudzis veciem, retiem bērziem, bet upmalā — krūmiem un nātrām.

Pilskalns atrodas skaistā vietā apņemts pļavām un druvām. Kalna pakājē pagasta ļaudis notur dažādas izpriecas.

Nītaures „Pilskalns“ no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

1897. g. šai kalnā racis Antons Buchholtz’s (sk. Sitz. ber. Riga 1897.) Pirmajā bedrē, kalna rietummalā uzbeduma tuvumā, tika atrastas ogles un pelnaina zemes kārta. Otrā rakuma vietā plakuma vidu 30 soļus no ziemeļmalas, atrasts četrstūrains akmeņu krāvums 1,40 x 1,80 caurmērā. Turpat atrastas ogles, dzīvnieku kauli, trauku lauskas, pakavveidīga sakta ar uzrotinātiem galiem, dzelzs šķēpa un bulšu gali. Mītņu kārta bijusi 1.20 m. dziļa. Atrastie priekšmeti piederējuši 13. vai 14. gadu simtam.

Apkārtējie vietu vārdi, kā Sudas purvs, Sudas upe, Roži un Roziņi liek pārbaudīt, vai Nītaures pilskalnā nav bijusi Rūsiņa Sotekle.

Ļaudis teic, ka Vaļņu kalnu esot karavīri vienā naktī ar mēteļu stūriem un cepurēm sanesuši.

Kalnā esot apglabātas franču bungas pilnas ar zelta naudu. Daudzi esot pēc tās rakņājušies, bet nevienam neesot izdevies atrast.

No tā kalna, kur baznīca virsū, (ordeņa pilsvieta) kungi esot gribējuši apakšzemes gaņģi rakt uz pilskalnu, bet pametuši darbu pusdarītu.