Nāzupu pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Nāzupju pilskalns atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem no Kalncempju ciemata, labajā pusē lielceļam, kas no Kalncempjiem ved uz Zeltiņu—Gulbenes lielceļu. Priedēm apaugušais Nāzupju pilskalns, kura pakājē atrodas Ābeļu un Pilskalnu mājas, redzams jau no lielāka attāluma, jo virs tuvākās apkārtnes tas paceļas par 20 metriem. Pilskalns sastāv no divām virsotnēm, no kurām galvenā ir kalna ziemeļos. īpaši stāva tā ir pret ziemeļiem un bija arī pret rietumiem (šo kalna pusi vēl 70. gadu beigās izpostījuši grants racēji). Austrumu pusē ir mākslīgi izveidota apmēram 40 m gara terase, kas radījusi apmēram trīs metrus augstu krauju kalna lēzenās rietumu nogāzes nostiprināšanai. Dienvidu pusē kalnam ir dabiska ieleja. Nogāze pret to ir visai nolaidena, atdalīta no Nāzupju pilskalna dienvidu daļas, kas ir cilvēku nepārveidots zemes izcilnis. Arī tam rietumu puse jau agrāk norakta grantī.

Nāzupju pilskalna nocietinājumi ir visai vāji, tas nav bijis arī ilglaicīgi apdzīvots, jo kalnā nav kultūrslāņa un līdz ar to arī pieminekļa datējums nav noteikts.

J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. jūlijā 1926. g.

„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās. Cik daudz no kalna virspuses ieņēmis kādreizējais plakums, to nevar vairs noteikt pēc ārējām pazīmēm. Domājams, ka plakums bijis tikai kalna augstākā ziemeļgalā. Šim galam austrumu pusē redzams mākslīgs bedums terases veidā ap 40 m. garš, radīdams ap 3 m. augstu kraujumu. Ziemeļos un rietumos, ka jau minēts, kalns no dabas kraujš un bedumi tur lieki. Turpretī augstākās vietas dienvidu puse, visai lēzeni krītas 9m. Šeit vajadzēja būt tādam pat rakumam kā austrumos, bet tāda nav. Pielaižama varbūtība, ka te zemju darbi noarti, jo kalnam virsa, šķietas, kādreiz bijusi druva. Atlikušais dienvidgals ir dabīgs un nepārveidots, jo zemes ciļņos rēgojas lieli akmeņi, kas nevar būt uznesti.

Pilskalnam nav mītņu kārtas, jo zem sūnām un velēnas ir tīra grants. Šo granti jau sen grābj ceļu labošanai kalna rietumu sānā, kur no tam radušās lielas bedres. Kalna austrumu sānos, tūdaļ aiz terases, izraktas daudzas kartupeļu bedres.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pilskalns apaudzis veciem kokiem, kas pa daļai jau izcirsti. Viņu vietā aug jauns mežs. Pa vidām brikšņi un lūžņi.

Vietējie iedzīvotāji nemin nekādas teikas vai citas tradicijas, kas saistītos ar šo vietu. Tāpat neesot dzirdēts par kādiem senlietu atradumiem šai pilskalnā. Ja kalnam nebūtu uzglabājies nepārprotams rakums austrumu sānā, tad to naktos ieskaitīt „pilenes”, kā vietu kurai nav nekā cita kā vien pilskalna nosaukums.