Naukšēnu Kābele

Pilskalns paceļas Rūjas upes kreisajā krastā apmēram vienu kilometru uz rietumiem no Naukšēnu 23. profesionāli tehniskās vidusskolas, kas atrodas ciemata rietumu pusē bijušajā Naukšēnu muižā. Aiz skolas, ejot pa aleju cauri parkam, nonākam pie muižas kapličas, kas ir 19. gadsimta 1. puses arhitektūras piemineklis. Meža ceļš cauri parkam ved tālāk uz rietumiem. Pēc dažiem simtiem metru no meža ceļa pa labi atzarojas celiņš, kas cauri krūmājam — bijušajām pļavām — izved Rūjas krastā pie pilskalna. Šis ceļš mūsu gadsimta 50. un 60. gados izmantots no pilskalna izraktās grants izvešanai, pēc kuras Kābele jeb Zilais kalns, kā arī tiek saukts šis pilskalns, gandrīz pilnīgi nopostīts.

Senais nocietinājums bija ierīkots Rūjas upei paralēlā kauprē, kura apmēram par desmit metriem pacēlās virs upes līmeņa. Kaupres platums — 50 metri. No rietumu puses pilskalna plakums bija atdalīts ar trijiem uzbedumiem un tiem atbilstošiem grāvjiem.

Varenākais bija plakumam tuvākais valnis (četrus m augsts un 55 m garš). Austrumu pusē pilskalns bija nocietināts ar vienu četrus metrus augstu uzbedumu un diviem grāvjiem. Pilskalna nogāzes pret Rūjas upi un pretējo pusi jau no dabas bija pietiekoši stāvas un īpaši nocietinātas nebija.

Kā liecina Valmieras rajona prokurora 1967. gada paskaidrojums, atsakoties ierosināt krimināllietu pret pilskalna iznīcinātājiem, tad Kābeli 1951. un 1963. gadā noraka 7. ceļu ekspluatācijas rajons,  lauksaimniecības artelis ‘”Liesma” un 23. profesionāli tehniskā skola. Krimināllietu atteikts ierosināt tādēļ, ka it kā “ne ciema padomei, ne arī citām organizācijām nebija zināms, ka minētais pilskalns ir arheoloģijas piemineklis”.

Ņemot granti, lielākā daļa pilskalna norakta. Saglabājusies brūkošā mala Rūjas upes krastā un neliela daļa no kalna rietumu puses. No trijiem rietumu vaļņiem un grāvjiem daļēji saglabājies mazākais ārējais valnis un lielā vaļņa ziemeļu gals Rūjas upes krastā. Austrumu puses valnis un abi tā grāvji saglabājušies un atrodas pie krūmiem aizaugušās grantsbedres. Abās pusēs kalnam gar Rūju aug lielākas priedes un egles, kas jau pa gabalu iezīmē nopostītā pilskalna robežas.

Karjera nobrukumos pilskalna malās atsedzas līdz 0,5 m biezs kultūrslānis, kurā atrastas pāris trauku lausku drumslas, pēc kurām pagaidām pilskalna datējums nav nosakāms.

Lai iegūtu priekšstatu par Kābeles vecumu un kultūras piederību, nobrūkošajā kultūrslānī, kas lemts iznīcībai, nepieciešams izdarīt arheoloģiskos aizsardzības izrakumus.

Kābele ir viens no vissmagāk izpostītajiem Ziemeļvidzemes pilskalniem.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.