Vecpils pilskalna pastāvēšana droši konstatēta tikai 1980.gadu arheoloģiskajos izrakumos (1982, 1983, E.Mugurēvičs; 1984, 1985, gan pirmie izrakumi notika jau 19.gs. beigās (1888, V.Neimanis). Pētījumi ļāva noskaidrot, ka zem vācu pils (1277.g. — 17.gs.) paliekām atradies latgaļu pilskalns ar 9. — 13.gs., bet pārsvarā ar 11. — 12.gs. datējamu kultūrslāni. Daži atsevišķi atradumi ļauj tā apdzīvotību attiecināt jau uz laiku pirms mūsu ēras. Pētnieki visumā ir vienisprātis, ka te atradusies 13.gs. vidus rakstītos avotos minētā latgaļu Novenes pils. Pilskalna senākais veids nav nosakāms. Domājams, ka tas, tāpat kā mūra pils vieta, bijis atdalīts no augstienes ar grāvjiem. Iespējams, ka vēlāko mūra pils priekšpiļu un pilsētiņas vietā pilskalnam bijušas savas priekšpilis. Izrakumos arī noskaidrots, ka latgaļi dzīvojuši pilskalna nogāzes terasē pret Daugavu.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva. 28.01.2018.g.
