Mežotnes pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000: griezumu augstums — 1. m. uzmērots 20. jūlijā 1923.g.

Bauskas apriņķī, iepretī Mežotnes muižai Lielupes kreisajā krastā atrodas lielākais senās Zemgales apcietinājums, saukts pilskalns.

Viņš ierīkots 16 m. augstā stāvā Lielupes krastā. Ziemeļpusē pilskalnam dabīga grava ar sīku strautiņu, bet dienvidos un rietumos tas nocietināts mākslīgi uzbedot zemes. Uzbedums 7 m. augsts un viņa zemes ņemtas tikpat dziļā grāvī. Šās nocietinātās malas vidū palikusi terase tai vietā, kur pirmatnēji bijusi zemesvirsa. Aiz šā galvenā uzbeduma un viņa grāvja, atrodas vēl otrs uzbedums un grāvis. Šis otrais uzbedums ir 2—4 m. augsts un dienvidusgalā pārtraukts ar ceļu, kas šeit vēlākos laikos ierīkots un iet pa pilskalna grāvi starp abiem uzbedumiem uz mācītājmuižu.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Galvenā uzbeduma dienvidgals ir noplacināts, jo tur kādreiz ticis uzcelts paviljons

Plakums līdzens ar nelielu slīpumu pret upes krastu. Plakuma dienvidpusē, uzbeduma tuvumā atrodas bedre, kādas parastas daudzos pilskalnos. Senā ieejas vieta vērojama gar uzbeduma ziemeļgalu. Mītņu kārta samērā jauna ar oglītēm un trauku gabaliņiem, kas ripu drāsti. Domājams, ka arī pats pilkalns nav pārāk vecs. Apkārtnē bieži atrod dažādas dzelzs un bronzas lietas. Dažas no tām glabājas kara muzejā, Rīgā.

Mežotnes pilskalns no dienvidu austrumiem.

Mežotnes pils tiek minēta kronikās kā zemgaļu cietoksnis. Archaioloģiski šī pilsvieta vēl neizpētīta, nav arī plašāku vēsturisku aprakstu. Bīlensteins to īsumā piemin savā „Die Grenzen”.

Pilskalnu apmeklējot tika stāstītas sekošas teikas: Reiz malkas cirtējs pilskalnā nogulies dienas vidū. Guļot tas dzirdējis kādu smagi vaidam. Tas pamodies, bet neviena nebijis. Tas apgulies par jaunu, bet vaidieni skanējuši vēl dobjāk. Trešo reizi kāda balss no apakšzemes saukusi: „Ej nost no šās vietas, man ir smagi; es te gulu jo te ir mana vieta!” Malkas cirtējs ļoti izbijies un izstāstījis šo notikumu mācītājam. Tas teicis, ka šai vietā daudzi esot savus kaulus nolikuši un tāpēc par notikušo neesot jābrīnoties.

Pilskalnā esot durvis, tur sākoties apakšzemes eja uz Jumpravmuižu pa upes apakšu. (Jumpravmuižā ir imitētas pils počas).

Mežotnes pilskalns līdz ar apkārtni ieskaitīts valsts vēsturisko pieminekļu sarakstos