Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 5. augustā 1925. g.
„Gorodišče”, Ludzas apr., Istras pag., valsts mežā. Mežs ieprojektēts piegriezumam Vecslobodas ciemam, kas atrodas puskilometru dienvidos šim apcietinājumam. Turpat kalnam austrumos atrodas Meļņiku ciems un Istras upe, bet 1 klm. rietumos stāv ezeru trijotne: Dziļais, Istras un Ludzītes.
Pilskalnam izmantotais zemes cilnis paceļas nelīdzenā apkārtnē, ka 25 m. augsts grantskalns, kas stiepjas no dienvidiem uz ziemeļiem. Viņa ziemeļgals top platāks un augstāks un pret dienvidiem saraucas šaurā pāršmaugā. Pilskalns ierīkots pārrokot šo pāršmaugu trijiem ierakumiem. Ar ierakumiem norobežotais kalna gals ir liels un augsts. Tam gar rietumsāniem, kas lēzenāki par citiem, iet ierakums un uzbedums. Pārējie kalna sāni palikuši gluži neizveidoti un neizlīdzināti.
Kalna plakums ir nelīdzens ar dobēm un kumpām. Plakuma augstākā vieta ir netālu aiz pāršmaugas uzbedumiem, pār kuriem ved ieeja. Šī augstākā vieta varbūt bijusi kādreiz atsevišķi nocietināta. Vispār, kalnam pārsvarā dabīgais veidojums un grūti noskāršams, kur īsti izbeidzas plakums un sākas kalna sāni.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000.
„Gorodišče” ir liels, neizveidots un pajauns pilskalns. Visticamāk, kā tas radies no karalaiku paslēptuves. Mītņu kārta ap 0,25 m. Mēģinājumu rakumos nekas neatradās.
Kalns apaudzis mežu un labi uzglabājies. Uzbedumos pie ieejas redzamas dažas mantraču bedres, jo šai vietā esot pagrabs (sklep) no kura pa apakšzemi uz Dziļo ezeru ejot ķēde. Ķēdes galā esot piesieta muca ar zelta naudu.
Reiz divi zvejnieki izbraukuši Dziļā ezerā zvejot. Viens zvejnieks ar airi uzķēris ķēdi, kurai galā vajadzējis būt naudas mucai un iesācis ķēdi vilkt laivā, tuvodamies mucai. Laiva palikuse no ķēdes smaga un airētājs izsaucies: „Velns, kam te tik smagi!”
Meļniku “Gorodišče” no rietumiem
Tikko viņš šos vārdus izrunājis, ķēde pašļukusi un grimusi atpakaļ ūdenī. Laiva sagāzusies uz sāniem un abi zvejnieki tikko neiekrituši ezerā.
Vienu kilometru dienvidos šim pilskalnam, tai vietā kur vecā Vecslabodas baznīca, atrodas otrs, daudz vecāks pilskalns. Viņš baznīcu ceļot gluži pārveidots, tikai melnzeme un trauku lauskas palikušas. Šis Vecslabodas pilskalns uzlūkojams par iznīcinātu.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Added by
