dabasretumi.lv par pilskalnu
Melnā ieža pilskalna valnis
Turpinot meklējumus, 1988. gada janvārī atklājām jaunu, līdz šim nezināmu pilskalnu. Tas atradās apmēram 350 m no zīmju klints, noslēpies starp mežonīgām gravām. Jauna pilskalna atrašana jau pati par sevi ir notikums, bet šoreiz – pilskalns mistisko zīmju tuvumā! Pilskalns nav no mazajiem. Tā plakums – 2,2 ha, augstums – no 20 līdz 30 m (kā divas piecstāvu mājas). Šeit līdzteku urdziņas iegrauzušās devona iežos, bet starp šīm gravām saglabājies gandrīz puskilometru garš paliksnis it kā milzīgs ceļa uzbērums, vietām tā platums ir tikai 8 – 10 m (4. att.). Šis šaurais zemes strēķis izbeidzas ar vertikālu klints sienu upē. Mūsu senčiem atlika tikai izrakt grāvi un uzbērt valni, un nocietinājumu vieta gatava. Tā kā tuvumā nav māju, jaunatrastajam pilskalnam nosaukumu nāksies atvasināt no klints vārda, virs kuras tas atrodas.
Jaunatrastā pilskalna plāns un šķērsgriezums.
Ko mēs no jaunā atraduma varam secināt? To, ka mitoloģisko burtu rakstītāji un Melnā pilskalna apdzīvotāji būs bijuši vieni un tie paši ļaudis. Bet pilskalns nevarētu būt jaunāks par 13. gadsimtu. Šķiet, ka Melnais pilskalns iekārtots šajā grūti pieejamā, lauksaimnieciski neizmantojamā apvidū jau vācu krustnešu iebrukuma laikā kā slepens patvērums un pretošanās vieta. Par to liecina arī ne visai lielie zemes darbi, varbūt izdarīti steigā – pilskalna nocietināšanai, kā arī apdeguļu ogles 30 cm dziļumā.
Atrasto pilskalnu varam izmantot par pirmo pieturas punktu klinšu rakstu vecuma noteikšanai. Iespējams, ka noslēpumainās zīmes radās tai laikā, kad pretošanās vācu agresijai fiziski vairs bija mazāk iespējama nekā burvestības ceļā ar seno dievu palīdzību. Bet varbūt Idumejas burtnieki gribējuši atstāt arī sava laika hroniku uz smilšakmens klints ar viņiem pazīstamo burtu – ideogrammu palīdzību? Varbūt pie senās Idumejas robežas kā brīnumu salā aizmirstajā dabas stūrītī ir saglabājies pirmatnējā raksta veidošanās piemineklis? Iespējams, ka patiesību varētu tuvināt arheoloģiskie izrakumi Melnajā pilskalnā… Dzīvosim – redzēsim.
VPAI materiāli par pilskalnu
Skatīt lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1988. gada uzmērījuma
Pilskalna kartoshēma. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”
Melnā ieža pilskalns atrodas Rīgas raj. Krimuldas pagastā Braslas upes labajā krastā, ap 1 km uz DA no Braslas spēkstacijas aizsprosta. Pilskalnam nosaukums dots pēc smilšakmens ieža, kas veido pieminekla ZA krauju. Pieminekli 1987. gadā atklāja G.Eniņš.
Apkārtnes plāns M 1 : 200 000
Melnā ieža pilskalns. Skats no plakuma puses uz valni
Melnā ieža pilskalns atrodas mežainā. gravām izvagotā apvidū. un bez zinātāja piemineklis ir grūti atrodams. Tas izveidots ZA-DR virzienā orientētā paliksnī – kauprē starp divām dziļām gravām, kas krīt pret Braslas upi. Šis paliksnis, kas ir 300-400 m garš un augšpusē vietām tikai ap 30-40 m plats, pret Braslas upi paplašinās. Šaurākajā vietā kaupri pārrokot ar ap 20 m garu, 10 m platu. 2 m dziļu grāvi un no tā izraktās zemes plakuma pusē uzmetot 1.3 m augstā un 15 m garā valnī, norobežots noapaļoti iegarens 80 m garš un 50 m plats pilskalna plakums, kurš par 6-7 m ir nolaidens pret Z respektīvi pret Braslas upi. Plakums pret upi izbeidzas ar ap 30 m augstu smilšakmens klinti – Melno iezi. Gravu nogāzes abās pilskalna pusēs ir pieliekami stāvas. ap 20 m augstas un nav īpaši pastāvinātas . Ieeja pilskalna plakumā vedusi gar kalna R galu. Abu gravu nogāzēs un pret Braslas upi ir ierobi, kas, šķiet, veidojušies kā ūdens izskalojumi. Zem izgāzto koku saknēm pilskalna plakumā konstatēta vienīgi sarkanīga smilts. Melnā ieža pilskalna datējums nav zināms. Tā jau no dabas izdevīgais novietojums nav prasījis stipri veidotus nocietinājumus. Pilskalna tuvumā atrodas Virtaku iezis ar iekaltām zīmēm.
Added by
