Medņu pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Iebraucot Zeltiņos no Lejasciema puses un virzoties tālāk pa Alūksnes šoseju, pa labi aiz Melnupes tilta ir Zeltiņu kapsēta. Jāiet pa ceļu gar kapsētu un tālāk uz rietumiem. Pēc nepilniem diviem kilometriem vēlreiz jāšķērso Melnupe. Apmēram 1,2 km aiz Melnupes tilta no ceļa pa labi nogriežas lauku celiņš uz 600 m attālajām Pilskalnu mājām. Medņu pilskalns, kas kādreiz atradies Medņu māju daļā, meklējams skuju kokiem apaugušā augstienē 400 m uz dienvidiem no Pilskalnu mājām viņpus tīrumiem un krūmāja.

Medņu pilskalns ierīkots zemes mēlē, kuru no trijām pusēm aptver Kauprenīcas upīte. Pilskalns paceļas par 20 metriem virs upītes. Zemes mēle pārdalīta ar pāržmaugu, kur, iespējams, agrākos laikos bijis īsts nocietinājumu grāvis. Medņu pilskalna plakums ir ar kumpumu, arī kalna nogāzes uz rietumiem un ziemeļiem ir visai nolaidenas. Tas varētu liecināt, ka agrākos laikos pilskalns ticis arts un senās zemes izbūves nolīdzinātas. Tomēr bez pāržmaugas un nosaukuma «Pilskalns» Medņu nocietinājumā konstatējams arī kultūrslānis. Tikai tas stipri sapostīts gan ar senajiem arumiem, gan ziņkārīgo rakumiem, gan lapsu alām, gan arī ar otrā pasaules kara laika ierakumiem.

Medņu pilskalnu atklāja tikai 20. gadu beigās. Folkloras krātuvei iesūtītajos materiālos bieži iznāca sastapt norādes par kādu pilskalnu pie Medņiem. Šo vietu pārbaudot, te tiešām tika uziets pilskalns.

Netālu no Medņu pilskalna pie bijušajam Vīksnu mājam ir senkapi.

J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 17. maijā 1929. g.

Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.

Jaunatrastais „Pilskalns” stāv 8 klm. ziemeļos varenajam Beļavas pilskalnam 3 klm. austrumos Zeltiņu muižai pie paša Medņu ciemata.

Te laužas cauri kalnu kauprēm neliela upīte, saukta Kauprenīca, kas pie Zeltiņu muižas ietek Melnupē. Upītes labajā krastā kādā 20 m. augstā kalnā ierīkots šis aplūkojamais pilskalns. Pilskalnu no trim pusēm apņem Kauprenīcas grava un kāds neliels purviņš ziemeļos. Austrumu pusē pilskalns pamazām pāriet kalnājā, kas dažus metrus zemāks par pilskalna plakumu.

Apkārtnes plāns M. 1:75000

Plakums, šķietams, aizņēmis kalna virsmas rietumdaļu līdz plānā redzamai pāržmaugai. Te jāsaka „sķietams” tamdēļ, ka nekur vairs neredz noteikta plakuma norobežojuma no pārējās austrumos esošās augstienes. Tas jāizskaidro ar to, ka plakums laikam kādreiz ticis arts un visi zemju darbi atkal nolīdzināti. Arī ziemeļu un rietumu nogāzes ir pārāk lēzenas, lai domātu, ka tās bijušas bez sevišķa nostāvinājuma. Tagad gan pilskalns ir apaudzis mežu un ļaudis neatceras, ka tas būtu kādreiz arts. Par aršanu liecina arī tas apstāklis, ka melnzeme visbiezākā ir ziemeļpusē, kur tā aizvandīta arot. Caurmērā melnā zemes kārta pārklāj visu plakumu 30—50 cm. biezumā. Viņa satur parastās akmeņu un trauku lauskas, ogles v. tml.

Pilskalnam nav sevišķu postījumu, ja neskaita dažas ziņkārīgo racēju bedres.