Mālpils pilskalns

Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.

Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1993. gada uzmērījuma

Mālpils (arī Klobažu vai Klabažu) pilskalns atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā Mālpils centrā Sudas upes kreisajā krastā pie Klobažu mājām. Pilskalns XX gs. 30. gados minēts literatūrā, tomēr plašāk tas aprakstīts tikai 40. gados.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Mālpils pilskalns ierīkots augstienes stūrī. kas no apkārtnes Z. ZA un A nodalīts ar sīka strautiņa gravu, pa kuru notek ūdens no bijušā dzirnavezera, kas atradies no pilskalna uz DA. Mālpils pilskalna viszemākā daļa ir pret DA, kur tā nostāvinātā nogāze ir 4 m augsta. Rietumos virs Sudas upes pilskalns paceļas par 7-8 metriem. Pilskalna izlīdzinātais plakums, kam centrālajā daļā ir neliela iedobe, ir gandrīz apaļš. ap 40 x 35 m liels, nedaudz garens A-R virzienā. Visu pilskalna plakumu pa tā malu ieloko nepilnu metru augsts valnis, kas nav saglabājies plakuma D daļā, kur pilskalna pakājē ir Klobažu dzīvojamā ēka. Pilskalns laika gaitā ir stipri postīts. Tā nogāzēs ir vairākas bedres un iestaigātas taciņas, valnis plakuma A daļā sapostīts ar kara laika tranšeju, bet DA malā kalna nogāzē iebūvētas kāpnes. Pilskalna plakums izmantots kā zaļumbaļļu vieta; tajā ieraktas vairākas soliņu pamatnes. Pilskalna aprakstītāji norāda, ka uz ZA no pieminekļa otrpus strautam varēja atrasties priekšpils. Pašā kalnā konstatējams mazintensīvs kultūrslānis. Pilskalnā atrastais dzelzs šaurasmens cirvis un dzelzs uzmava attiecas uz vidējo dzelzs laikmetu.

Populārzinātniskajā literatūrā Mālpils pilskalns tiek identificēts ar starp 1207. un 1209. gadu rakstītā avotā minēto lībiešu vadoņa Maneginta Idavas pili Mālpils novadā, tomēr droša pamatojuma šim pieņēmumam nav.