Lubānes kalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 16. jūlija 1925. g.

„Lubānes kalns” atrodas Dagdas katoļu baznīcas īpašumā un lietošanā. Viņa vieta 1 km. dienvid-rietumos Dagdas baznīcai un miestam, divu lielceļu starpā — viena, kas ved uz Skudriķiem un otra — uz Osūni. Pilskalnam tuvākais ciems Ozoliņi.

Dienvidos Lubanes kalnam pie pašas pakāpes ir neliels ezeriņš saukts par „Lubānīti”. Šis ezeriņš ir ļoti dziļš un atrodas Dagdas ezera rietumgalā, šķirts no pēdējā ar nelielu pļavu. Uz kārtīm šis ezeriņš nav uzzīmēts.

Kalna kaupre, kas nāk no rietumiem strupi izbeidzas, pie Lubānīša. Šeit radies 50 m. garš līdzenums kalna virsotnē, kas izmantots kā pilskalna plakums. Šim plakumam kā robeža pret pēdējo kaupri ziemeļrietumu pusē nostājusies dažus metrus dziļa ieleja. Šķiet, ka tai dabīgs sākums, bet vēlāk tā padziļināta un izveidota.

Apkārtnes plāns M 1: 75000

Nekādi zemju darbi vairs nav atlikuši, jo kalna plakums un sāni kā ziemeļos, tā austrumos kādreiz izarti. Arkla neaizkārts palicis tikai stāvais kraujums pret ezeriņu.

Plakuma austrumpusē, jau minētā ielejā, esot bijis avotiņš. To nolaidis baznīckungs, kurš pa kalnu sevišķi interesējoties. Viņa rakums avotiņa nolaišanai vēl redzams. Avotiņa ūdens izgrauzis kalna sānā dziļu rievu.

Neraugoties uz izarumu, kalnā ap 0,5 m. dziļa, pa daļai samaisīta mītņu kārta. Mēģinājumu rakumos tika atrastas nevirpotas trauku lauskas. Mītņu kārta klāj arī „Lubānes kalna” kraujo sānu, tā kā no tālienes tas izskatās melnāks par citiem kalniem. Pateicoties tam, arī izdevās šo pilskalnu atrast, jo citādi nenāktu prātā to pārbaudīt.

Teiksmo, ka Lubānes kalnā baznīca stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā. Kad pusdienās ieklausoties, tad dzirdot pulksteņus skanam zem kalna.

Pēc cita nostāsta kalnā esot apglabāti zelta trauki. Neviens vēl tos neesot atradis. Jāņos šai kalnā kurot ugunis un līgojot.