Lošu pilskalns

Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzimēts pēc 1990. gada uzmērījuma

Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Lošu pilskalns ir savrups, apaļš, kokiem apaudzis 7-12 m augsts kalns. D R pusē pilskalns ar, šķiet, mākslīgi padziļinātu ieleju nodalīts no lielākas augstienes. Kalna malas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tomēr pilskalna pakāji no D, R, Z un ZA pusēm ieloka terase. Izlīdzinātā apaļā plakuma caurmērs ir 22 m. Tā centrā atrodas caurmērā 1,2 m liels akmens, pie kura izrakta bedre. Dažas citas bedres ir pilskalna D un A sānos. Pilskalna plakumā, nogāzē un ZA pakājē 20 x 40 m platībā konstatēts melns, intensīvs. ap 0,5 m biezs kultūrslānis. Ap 200 m uz ZR no pilskalna konstatēts vēl kādas citas apmetnes kultūrslānis. Visa Lošu pilskalna tuvākā apkārtne meliorācijā izlīdzināta un tiek lauksaimnieciski apstrādāta.

Lošu pilskalns

Spriežot pēc Lošu pilskalnā un tā pakājē atrastajām bezripas apmesto, tekstila, gludo trauku un ripas trauku lauskām, pilskalns datējams ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. II g. t. pirmajiem gadsimtiem.

Tautas nostāstos Lošu pilskalns apzīmēts par naudas poda noslēpšanas vietu. Podu mēģināts arī izrakt. Rokot atrastas ogles. Iespējams, ka daļa pilskalnā izrakto bedru ir mantraču rakumi, kas tieši apliecina nostāstus par naudas poda meklēšanu.

• J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.