Liezēres pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 8. augustā 1926. g.

„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.

Kalnainā apkārtnē pilskalnam izraudzīts uzkalns rietumos Vecvēķu mājām. Uzkalns ar ieleju vidū sadalījies divos pauguros. Dienvidus pusē esošais paugurs dabīgs, bet ziemeļos kādreiz izmantots pilskalnam.

Nekādi bedumi pilskalnā vairs nav redzami, jo kalna virsa un sānmalas ilgi jau artas un pārveidojušās. Vienīgā lietišķā liecība, ka šeit patiesi pilskalns, mītņu kārta. Tā klāj plakumu rietumpusē no augšas līdz stāvai krantei. Te tā uzglabājusies pa daļai neaizkārta zem virsū uzartās zemes. Mītņu kārta atrod daudz rupjas nevirpotas trauku lauskas, ogles v. taml. lietas. Kalna saimnieks teicās atradis arī apaļas mālu ripiņas ar caurumu vidū (vērpjamie skriemeņi). Pašā kalna virsū un viņa austrummalā mītņu kārtas vairs nav un redzama arta smilts.

Apkārtnes plāns M. 1:75000.

Cik tālu senāk sniedzies pilskalna plakums, to tagad vairs nevar noteikt. Domājams, ka lēzenajās dienvidu un austrumu malās bijušas terases, kas irdenas zemes dēļ drīz vien aizartas. Augstākā plakuma vieta apaugusi kokiem, vairāk uz dienvidiem— druva. Sāni noauguši bieziem krūmiem.

Ielejā, kas atrodas starp abiem minētiem pauguriem, atrodas izpriecas vieta ar soliem.

Dažas plakumā esošas bedres esot izracis Ozolmuižas īpašnieks.

Vēķu “Pilskalns” no dienvidiem

Pilskalns pieder ļoti veciem, Vidzemē maz sastopamiem pilskalniem. Tāpēc, neraugoties uz viņa nopostīto stāvokli, atlikušā mītņu kārta rūpīgi izpētāma vai aizsargājama.

Kalnā, pašā vidū, esot pils stāvējusi. Tur esot aprakts zelta zobens, tikai nezin kurā vietā. Daudzi mēģinājuši atrakt, bet nevienam vēl tas neesot izdevies.