Liepupes pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 26. jūlijā 1927. g.

Liepupes “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000

Šis „Pilskalns” ir Liepupes pag. Valmieras apriņķī, meža depart. pārziņā, Vecsalacas mežniecībā, 0,5 klm. rietumos Liepupes (Pernigeles) baznīcai un kapsētai, Liepupes kreisajā krastā, 3 klm. no jūras.

Raksturīgi, ka mūsu jūrmalā nav bijuši tādi apstākļi, kas veicinātu pilskalnu izcelšanos. Ja neskaita dīvaino pilskalnu pie Kaņieru ezera un niecīgo apcietinājumu pie Skultes Stārastiem, tad šis pilskalns ir vienīgais jūras tuvumā. To nevarētu teikt par Igaunijas, Lietavas un Prūsijas jūrmalu.

Liepupes pilskalns pēc sava ierīkojuma ir vienīgais šādā veidā: līdzenā laukā, kas pieskaras upītes krastam, aprakts ar grāvi četrstūrains laukums. Grāvis plats un slapjš. Uz plakuma malām uzmestas grāvja zemes un ta radies 1—2 m. augsts uzbedums gar trijām plakuma malām. Ceturtā malā — gar upīti, uzbeduma nav. Grāvja malas samērā lēzenas.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Rietumu pusē uzbedumam pārtraukums, liekas, ieejai vai tiltam. Plakuma garums ap 70 m., bet platums 50, neieskaitot uzbedumu.

Zemju darbi uzglabājušies visai labi. Tikai plakuma vidū redzama viena otra bedre, ko izrakuši ziņkārības dēļ apkārtējie iedzīvotāji. Zeme — sarkana smilts, ko pārklāj niecīga mītņu kārta. Nekādu atradumu mēģinājumu rakumi nedeva.

Pilskalns apaudzis egļu mežu un krūmiem, kas apņem arī visu pilskalna apkārtni.

Ļaudis teic, ka pilskalnā esot zelta lietas un nauda. Tās apraktas zviedru kara laikos. Kalnam 1,5 klm. dienvidos cita teiksmu vieta saukta „Grēka kalns”. Tur nokauta un sadedzināta sava bērna dēļ kāda jaunava 1740. g. Kādu akmeņa pamatu jūrmalā dēvē par „Tamošu”, kas šķietas sagrozīts „tamožņa” muitnica. Uzmanību saista arī tuvējās akmeņu drupas, kas atlikušās no vecās baznīcas.

Liepupes “Pilskalna” plakums

Liepupes pilskalns pēc lieluma un izskata gluži atgādina vācu pilsdrupas Vainīžos. Tapec, ja sis pilskalns arī nav vācu darbs, tad tomēr tas celts pēc sveša parauga un vācu laikos.

P. Abuls domā, ka tuvējā Meķes muiža norādot uz nosaukumu Meķe, kuras pilsvietu viņš šeit meklē. Tomēr, šī muiža savu vārdu dabūjusi no kādreizējā īpašnieka Meķa.