Liepupes pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Liepupes pilskalns atrodas ap puskilometru uz rietumiem no Liepupes baznīcas drupām. lepretim baznīcai pa kreisi no Rīgas – Tallinas šosejas gar Liepupes kapsētu nogriežas meža ceļš, kas ved uz jūrmalu. Pilskalns atrodas ceļa labajā pusē, starp ceļu un Liepupes kreiso krastu, kas te ir astoņus metrus augsts. Šajā vietā pret upi izveidojusies 70 x 85 m liela zemes mēle, kuru no trim pusēm ierobežo līdz 15 m plats, arī vēl mūsdienās mitrs grāvis. Pret Liepupi grāvis padziļinās un pārvēršas līdz 25 m platā un 5—6 m dziļā gravā. No grāvja izraktās zemes uzbērtas gan valnī gar grāvja ārmalu, gan arī gar pilskalna plakuma malām, izņemot pilskalna malu pret upīti, kas jau no dabas bijusi pietiekoši krauja.

Pilskalna rietumpuses valnī vērojams trīs metrus dziļš pārrakums — domājams, ieejas vieta pilī.

Liepupes pilskalna nocietinājumi nav bijuši sevišķi spēcīgi. Arī pilskalna četrstūrainais veids un ieejas izbūve nav raksturīga seniem pilskalniem. Pilskalna atrašanās tik tuvu jūrai (Liepupes pilskalns ir jūrai vistuvākais pilskalns visā Latvijas teritorijā) nav parasta senajiem vietējo tautību nocietinājumiem. Agrā feodālisma laikā no jūras puses varēja gaidīt jūras laupītāju uzbrukumus, tāpēc nocietinājumus centās veidot tālāk no jūras, lai ienaidnieks nevarētu nepamanīts piezagties un pili ieņemt.

Pagaidām nekādas senlietas, kas ļautu spriest par Liepupes pilskalna vecumu, muzejos nav nonākušas. Tautas nostāstos teikts, ka te kalnā aprakta zviedru laika zelta nauda. 13. gadsimta sākumā vieta, kur paceļas Liepupes pilskalns, atradās lībiešu zemes Metsepoles teritorijā. Te jūras piekrastē zināmi tikai divi pilskalni — niecīgais Stārastu pilskalns Skultē un Liepupes pilskalns. Tā kā Liepupes pilskalns tomēr ir varenāks nekā Stārastu pilskalns, radusies doma, ka Liepupes pilskalnā varētu būt bijusi Metsepoles novada centrālā pils. Tomēr pagaidām šis pieņēmums nav pierādīts. Liepupes pilskalna aprakstītājs un uzmērītājs E. Brastiņš pat izteica domu, ka pilskalna nocietinājumu veids nav raksturīgs Latvijas pamatiedzīvotāju pilskalnu izbūves principiem un tāpēc iespējams, ka pilskalns «celts pēc sveša parauga un vācu laikos».

Kalna tuvumā atrodas senais Liepupes jeb Perniģeles centrs — baznīca (blakus jaunāko laiku Liepupes baznīcai redzamas vēl arī vecās baznīcas mūra sienas), muiža, krogs, vēlāk pasts. Novērots, ka senie pilskalni nereti atrodas vēlāku laiku centru tuvumā un tā tas ir arī Liepupē, tomēr pagaidām nav nosakāms, kāda ir bijusi šā centra nozīme pirms vācu iebrukuma.

J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 26. jūlijā 1927. g.

Liepupes “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000

Šis „Pilskalns” ir Liepupes pag. Valmieras apriņķī, meža depart. pārziņā, Vecsalacas mežniecībā, 0,5 klm. rietumos Liepupes (Pernigeles) baznīcai un kapsētai, Liepupes kreisajā krastā, 3 klm. no jūras.

Raksturīgi, ka mūsu jūrmalā nav bijuši tādi apstākļi, kas veicinātu pilskalnu izcelšanos. Ja neskaita dīvaino pilskalnu pie Kaņieru ezera un niecīgo apcietinājumu pie Skultes Stārastiem, tad šis pilskalns ir vienīgais jūras tuvumā. To nevarētu teikt par Igaunijas, Lietavas un Prūsijas jūrmalu.

Liepupes pilskalns pēc sava ierīkojuma ir vienīgais šādā veidā: līdzenā laukā, kas pieskaras upītes krastam, aprakts ar grāvi četrstūrains laukums. Grāvis plats un slapjš. Uz plakuma malām uzmestas grāvja zemes un ta radies 1—2 m. augsts uzbedums gar trijām plakuma malām. Ceturtā malā — gar upīti, uzbeduma nav. Grāvja malas samērā lēzenas.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Rietumu pusē uzbedumam pārtraukums, liekas, ieejai vai tiltam. Plakuma garums ap 70 m., bet platums 50, neieskaitot uzbedumu.

Zemju darbi uzglabājušies visai labi. Tikai plakuma vidū redzama viena otra bedre, ko izrakuši ziņkārības dēļ apkārtējie iedzīvotāji. Zeme — sarkana smilts, ko pārklāj niecīga mītņu kārta. Nekādu atradumu mēģinājumu rakumi nedeva.

Pilskalns apaudzis egļu mežu un krūmiem, kas apņem arī visu pilskalna apkārtni.

Ļaudis teic, ka pilskalnā esot zelta lietas un nauda. Tās apraktas zviedru kara laikos. Kalnam 1,5 klm. dienvidos cita teiksmu vieta saukta „Grēka kalns”. Tur nokauta un sadedzināta sava bērna dēļ kāda jaunava 1740. g. Kādu akmeņa pamatu jūrmalā dēvē par „Tamošu”, kas šķietas sagrozīts „tamožņa” muitnica. Uzmanību saista arī tuvējās akmeņu drupas, kas atlikušās no vecās baznīcas.

Liepupes “Pilskalna” plakums

Liepupes pilskalns pēc lieluma un izskata gluži atgādina vācu pilsdrupas Vainīžos. Tapec, ja sis pilskalns arī nav vācu darbs, tad tomēr tas celts pēc sveša parauga un vācu laikos.

P. Abuls domā, ka tuvējā Meķes muiža norādot uz nosaukumu Meķe, kuras pilsvietu viņš šeit meklē. Tomēr, šī muiža savu vārdu dabūjusi no kādreizējā īpašnieka Meķa.