Lielvārdes pilskalns kā nocietināta lībiešu dzīves vieta droši konstatēts tikai arheoloģiskajos izrakumos (1976 (priekšpilī), 1981, A.Zariņa; 1987, J.Urtāns), lai arī iepriekš pēc Indriķa Livonijas hronikas bija zināms, ka Lielvārdē atradies lībiešu nocietinājums Lenevarde. Pirmsvācu slāms atrasts Zem biskapa mura pils (13. — 17.gs.) drupām. Atradumi šo slāni ļauj attiecināt uz 9. — 13.gs., bet iespējams, ka pilskalns apdzīvots arī agrāk. Arī priekšpilī zem mūra pils slāņa atklāts pirmsvācu slānis. Pilskalna ierīkošanai izmantots dabīgs zemes stūris, kas radies starp Rumbiņas upītes dziļo gravu un Daugavas stāvo krastu. Šis zemes stūris rietumu pusē pārrakts ar apm. 10 m dziļu grāvi, kuram plakuma pusē 4 m augsts valnis. Pilskalna tuvumā pie bijušās pārceltuves atradās kapulauks. Kā pilskalnā, tā arī kapulaukā atrastas ne tikai lībiešiem, bet arī latgaļiem, zemgaļiem un vendiem raksturīgas lietas, kas liecina par Lielvārdes pilskalnu kā ievērojamu senatnes centru.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezums — 1 m.; uzmērots 7. jūnijā 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Lielvārdes senais pilskalns ir tā pati vieta, kur tagad rēgojas vācu pilsdrupas. Šī vieta atrodas Daugavas labajā krastā pie pašas Lielvārdes muižas un baznīcas 50 km. augšpus Rīgai. Gan agrāk A.Bīlenšteins noliedza, ka senā Lenevarden (Indr. kr. V, 2) šeit bijusi (Prot. d. Lett. Litt. Ges. 1888), taču vēlāk savā grāmatā par latviešu cilts robežām viņš atkal atzīst, ka šī lībiešu pils tomēr atradusies tagadējās vācu pils vietā.
Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Lielvārdes, domājams koka pili, 1201. gadā biskaps Alberts izdod lēnī Danielim Bannerovam. Šis lēņu kungs 1212. g. liek sagūstīt un nokaut Lielvārdes novada lībju vecākos un nodedzināt viņu pili (Indr. kr. XVI, 3).
No šām ziņām spriežams, ka Lielvārdiešiem bijusi vēl kāda pils. Nav īsti nosakāms, kur šī otra pils atradusies. Vienīgais Lielvārdei tuvais pilskalns ir Daugavas otrā krastā esošais apcietinājums pie Lindes-Birzgales Pilskalnu mājām (sk. nāk. apr.). Kāda cita par pilskalnu dēvēta, bet neapcietināta vieta ir 8 km. ziem.-austr. Lielvārdei. Šī pēdējā gan varējusi būt tikai paslēptuve kapa laikos.
Lielvārdes „Pilskalns“ no Daugavas puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam izlietots dabīgs zemes stūris, kas radies starp Rumbiņas upītes dziļo gravu un stāvo krastu. Šis zemes stūris rietumu pusē pārrakts ar apm. 10 m. dziļu grāvi, kūpam plakuma pusē 4 m. augsts uzbedums. Kā grāvis, tā uzbedums savu pirmatnējo veidu pa daļai zaudējis, jo vēlāko akmeņu pili ceļot notika arī zemju darbi. Vācu pils galvenā ēka ieņem tikai niecīgu pilskalna daļu, tā uzcelta uzbeduma Daugavas pusē. Visapkārt gar plakuma malu vācieši cēluši akmeņa sētu, kuras atliekas vēl tagad labi redzamas, īpaši gar ziemeļu malu. Plakuma garums ieskaitot uzbedumu 110 m., platums 85 m. Tas ir līdzens, bet vietām redzamas pasaules kara ierakumu un granātu bedres. Gar pilskalna ziemeļsāniem, 10 m. zemāk plakumam, kapa ierakumu rinda palikusi neaizlīdzināta. Pilskalns pārklāts ar ļoti spēcīgu melnzemi, kas bagāta dažādiem atradumiem. To starpā naudiņas, trauku lauskas un dzelzs priekšmeti. Nekādi sistemātiski pētījumi par mītņu kārtas saturu vēl nav izdarīti.
Ap Lielvārdes pilsvietu pinas gan vecākas gan jaunākas teikas. Liela loma te piekrīt Pumpura Lāčplēša teikai. Pašlaik pilskalns apaudzis ēnainiem kokiem.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
