Mērogs 1:1000, griezumu augsLums 1 m. Izzīmēts pēc 1983. gada uzmērījuma
Lielvārdes Dievukalns, saukts arī par Cepures kalnu, Upurkalnu, Taurētāju kalnu un Karātavu kalnu, atrodas Ogres raj. Lielvārdes pagastā Rumbiņas upītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Pretim Dievukalnam pretējā Rumbiņas krastā ir Lielvārdes pilskalns ar viduslaiku pils drupām. Lielvārdes Dievukalnu kā pilskalnu pirmais 1942. gadā aprakstīja K. Rozītis. 1977.-1980. g. šajā piemineklī notika arheoloģiskie izrakumi A.Zariņas vadībā. Iepriekš Lielvārdes Dievukalns tika uzskatīts par Lielvārdes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Lielvārdes Dievukalna liela daļa ir nobrukusi Daugavā un Rumbiņas upītē, tāpēc pilskalna sākotnējie izmēri nav nosakāmi. Ap 20 m augstais zemes stūris Daugavas un Rumbiņas satekā no apkārtnes nodalīts ar puslokveidīgu 4-6 m dziļu grāvi, kurš paliek dziļāks pret Daugavu un Rumbiņu. Šādi nodalīts ap 8 m augsts kalns. kura plakuma platība ir tikai ap 400 m2 liela. Vizuāli vaļņa paliekas konstatējamas vienīgi kalna A nogāzē.
Arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, ka Lielvārdes Dievukalnā izšķirami 5 apdzīvotības slāņi. Pilskalns apdzīvots nepārtraukti no I g. t. p. m. ē. vidus līdz m. ē. VI-VIII gs. Augšējais slānis attiecas uz XII-XIII gs., kad pamestajā pilskalnā, pielīdzinot tā vaļņus, tika ierīkots vācu krustnešu nocietinājums, kura veidošanā izmantota mūrējuma tehnika. Agrākajā apbūves periodā Lielvārdes Dievukalna mala bija nocietināta ar līdz 2 m platu, 0 ,5 – 0,6 m augstu valni, kura priekšā bija 0,5 – 0 ,6 m dziļš grāvis. Vēlākos apbūves periodos palielināta nocietinājuma platība, vaļņa platums (6-8 m) un augstums (ap 4 m), valnis iekšpusē nostiprināts ar akmens krāvumu. Uz vaļņa konstatētas koka nocietinājumu konstrukciju paliekas.
Lielvārdes Dievukalns
Šķiet, ka pieminekļa nosaukumi tautā veidojušies vēlākos laikos un liecina par kalna nozīmes maiņu viduslaikos.
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.
