Lielmežu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. augustā 1926. g.

Lielmežu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Par šo pilskalnu pirmās ziņas bija iesūtītas pieminekļu valdei, un tās noderēja šā pilskalna uzmeklēšanai un uzmērošanai. Lielmežu ciemam ir sešas saimniecības un tas apmeties dziļā mežā 7 klm. dienv. Jaunpiebalgas dzelzceļa piestātnei. Senāk ciems esot piederējis Vecpiebalgai, bet tagad skaitās Jaunpiebalgas pag. Vieta, saukta,, Pilskalns”, stāv 0,5 klm. rietumos Lielmežu ciemam un pilskalnam izraudzīts neliels 8 m. augsts lēzens uzkalns, kuram koki nolīsti tikai pirms dažiem gadiem. Celmu starpas uzecētas un tur iesēta labība. Lēzenais uzkalns maz atšķiras no pārējiem smilšu kalniņiem mežā, tikai nosaukums spiež to uzmanīgāk aplūkot. Pilskalna virsa nav līdzena, bet gan dobēm un kumpām, kas neliekas cilvēku raktas, bet gan dabas veidotas. Vienīgais noteiktais rakums ir grāvis kalna rietumpusē, kas virzās no ziemeļiem uz dienvidiem. Šis grāvis ir samērā plats, ap 2 m. dziļš un tanī turas ūdens. Neparasts ir grāvja darinājums, jo ziemeļos tas noiet līdz pašai kalna apakšai.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Minētā mākslīgā grāvja virzienā, kalna dienvidpusi robo vēl divas, bet dabīgas graviņas. Vienā no tām ir sakrājies ūdens.

Neizprotama ir šā kalna apcietināšanas doma, jo lēzenās kalnmalas nekur nav nostāvinātas vai kā citādi apraktas. Visbiežāk šādi uzkalni nocietināti vairakkārtīgām terasēm, bet tādu nav un nav arī bijis, jo kalns
nekad agrāk nav arts un zemju darbi nevar būt nolīdzināti.

Lielmežu “Pilskalns” no ziemeļiem.

Šis pilskalns šķietas vai nu nepabeigts savā izbūvē, vai arī lietots kā paslēptuve ar cilvēku dzīvokļiem platajā grāvī un gravās. Šī varbūtība šķietas vistuvāk patiesībai, jo par zemes paslēptuvēm runā arī Indriķa kronika. Ja tas būtu pielaižams, tad šis Lielmežu pilskalns uzlūkojams par vienīgo šāda veida senatnes liecinieku, kas uziets mūsu zemē.

Apkārt kalnam slapjas ielejas un pļavas, Mītņu kārtas un nostāstu nav.