Liedes kalni

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiālu konspekti

J.Urtāns (1997.g.)

1997. gada oktobra sākumā Inspekcijā bija ieradies Saeimas deputāts G.Eniņš un nodeva tālāknodošanai Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļai divas bezripas gludās keramikas lauskas un māla apmetuma gabalu ar koka nospiedumiem, kurus viņš atradis Jaungulbenes pagasta Liedes kalnu Māras kalnā.

1997 gada oktobra sākumā Inspekcijā bija ieradies Saeimas deputāts G.Eniņš un nodeva tālāknodošanai Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļai vienu bezripas keramikas lausku (apmestā ?), kuru viņš atradis Jaungulbenes pagasta Liedes kalnā – pilskalnā.

A.Tora (1997.g.):

Liedes kalni ir nelielu pakalnu rinda Liedes upes krastā. Tie ir arī dabas aizsardzības objekts. Liedes kalnos pilskalns ir otrais pakalns, skaitot no tilta pār Liedes upi ZA virzienā. Pirmais pakalns ir izstiepts ar vairākām nelielām virsotnēm, tāpēc ir grūtības noteikt, kad sākas pilsklns. Pilskalns pilnībā atbilst E.Brastiņa uzmērījumam, bez nocietinājumiem un nolīdzinātu plakumu. Kultūrslānis intensīvs, sevišķi plakuma Z galā un nogāzēs. Pilskalna plakumā pļava, nogāzes noaugušas kokiem un krūmiem.

Liedes kalnu apmetne atrodas starp Māras kalnu – kulta vietu un Liedes upi. Šeit ir vislielākais attālums starp Liedes kalniem un upi, apmetne aizņem apmēram 50 x 100 m lielu teritoriju, pļava. Apmetnē ar traktoru izbrauktas riepu vagas, kurās konstatēts līdz 0,3 m biezs kultūrslānis.

Māras kalns – kulta vieta ir trešais pakalns skaitot no tilta pār liedes upi ZA virzienā. Tas ir 100 m diam. liels un 12 m augsts kalns, pilnībā atbilst E.Brastiņa uzmērījumam. Plakums kumps, nav tik izteikts kā pilskalnam. Centrālajā daļā senas, aizmilzušas rakumu bedres. Kultūrslāni līdz 0,4 m biezs, intensīvs. Izņemot D nogāzi viss noaudzis ar kokiem un krūmiem.

Pieminekļa aizsardzības stāvoklis labs.

L.Krone, Adulienas internātpalīgskolas skolotāja (1983.g):

Pēc seniem nostāstiem: Otro pauguru sauc par Deju kalnu, jo tā virsa līdzenāka, senāk nebija apaugusi krūmiem un notikušas balles. Arī tagad reizēm dedzina Jāņugunis.

Trešo pauguru saukuši par “Ziedokļa” kalnu. Uz tā it kā senāk upurējuši. Tas ir no veco cilvēku nostāstiem. Pēc kara tur bija no Rīgas atbraukuši, kaut ko paraka, atraduši nomelnējušus kokus, labības graudus. Pielikuši plāksnīti kā par saudzējamu.

Ceturto un piekto (to noskaidroju precīzi) saukuši par Zvana kalnu. Tas pēc nostāstiem nogrimis zvans un pusdienlaikos varot dzirdēt dunoņu.

Tad seko vēl daži mazāk izteikti pauguri.

Otra mazāk izteikta grupa sākas pie Sēliešu mājām. Tur pirmo no ceļa sauc par Kapu kalnu. Tur tiešām bijusi sena apbedīšanas vieta, bet kolhoza ļaudis tam nepiegrieza vērības, noraka grantij. Esot mētājušies galvas kausi un rotas lietas. Tas bijis 15-20 g. atpakaļ. Tālāk no tā seko mazāku pauguru virkne, kas nobeidzoties ar pieminēto Krapas pilskalnu.

Arhīva lietā fiksēti dažādi atradumi – bezripas keramikas lauskas, švīkātās keramikas lauskas.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 16. jūnijā 1926. g.

„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm. No tilta, kur Jaungulbenes lielceļš krusto Liedēs upi, tie ir 9 gabali ziem. austrumu virzienā. No tilta, minētā virzienā skaitot, otrais kalns tiek saukts par „Pilskalnu”, bet trešais par „Svētās Māras kalnu”. Abi minētie kalni vienādi izskatā un iegarena klaipa veidā. Plakums neliels mazliet kumps. Sāni stāvi, ap 10 m. augsti, bet pakājē paliek lēzeni un tiek arti šaurā joslā. Aiz arumu joslas pļavas un austrumos upe.

Pilskalnā un Māras kalnā ir melna mītņu kārta ap 0,5 m. biezumā. Tā satur lauskas, oglītes. Taujājot pēc atradumiem, stāstīja, ka tēvu tēvi piekājē arot esot atraduši krelles un dažādus metāla nieciņus. Tomēr, drošas šās ziņas nevar būt.

Aprakstāmiem kalniem nav ne grāvju ne uzbedumu. Pēc formas un lieluma spriežot jādomā, ka šeit atrodas visai senas ļaužu mītnes.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Māras kalnā redzamas izrakumu bedres. Pēc vienām ziņām te racis Adulienas muižas īpašnieks, pēc citām — trīs mācītāji naudu meklēdami. Citas bedres esot izrakuši kāda zīlniece no tuvējām mājām ari naudu meklēdama.

Akmens galva Māras kalnā. Foto: I.Logins

Teikas:

Liedēs kalni esot zviedru laikos cepurēm sanesti. Viena no kalniem esot naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Pilskalnā apslēpto naudu nedrīkstot rakt, jo tad racējs akls paliekot.
Ap Māras kalnu senāk skraidījis zelta telēns, kad ļaudis vēl ticējuši pa vecam, tad to bieži redzējuši. Tagad tas guļot zem kalna un vairs neskraidājot, jo ļaudis vairs neticot.
Pa upīti esot gājusi krievu zviedru robeža.

Adulienes “Liedes kalni” no dienvidiem

Šī pēdeja ziņa zīmējas uz bijušo poļu robežu. Robežai mainoties „Letas” upi, no kurienes esot latvieši vārdu dabūjuši, meklēja kaut kur Polijā.

Aplūkotā pilskalnā pazīstamais Bīlenšteins domājās atradis senrakstos minēto castrum Alene. Tomēr šīs domas būs maldīgas, jo pilskalns nav no tiem laikiem.