Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 19. jūnijā 1926. g.
Blomes “Lazdu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Lazdu kalns” — valsts zemes fondā, Vecgulbenes pag. 6 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, pie lielceļa uz Tirzu vai Lejasciemu. Viņpus lielceļam stāv Jaunzemju mājas, kas dažās kārtīs apzīmētas par Pērkoniem, jo tā saucies viņas agrākais saimnieks. Blomes muiža atrodas šim kalnam rietumos un senāk kalns skaitījies šās muižas robežās.
Lazdu kalns ir savrups apaļš kalns ar pakājes atzarojumiem ziemeļpusē. Kalna plakumam pa vidu iet ap 3 m. augsts kraujums, kas palicis nenolīdzinot dabīgo kalna virsu. Plakumam vienādi pāri 60 m., bet otrādi 75 m. un to norobežo 5 m. augstas sānmalas, kas panāktas aprokot grāvi un uzbedumu. No dabas stāvākās vietās šie rakumi pāriet terasē. Aiz terases vai uzbeduma, tālak uz leju, sākas neizveidota kalna pakāje, kas 5 m. zemāk pāriet druvās vai pļavās.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
Pāri savai tuvākai apkārtnei kalns paceļas ap 15 m, pie tam viņš atrodas paaugstā vietā un ir apkārtnē valdošais. Ieejas, skaitā divas, labi saredzamas un atrodas viena otrai pretī dienv.-rietumos un ziem.-austrumos. Ieeju vietās kalna sāni lēzenāki kā citur. Pie austrumu ieejas stāv liels akmens, visapkārt aprakts no mantas meklētājiem.
Pilskalns labi uzglabājies, ja neskaita dažas mantraču bedres.
Mītņu kārta bāla un sekla, bez kādiem atradumiem.
Kalns apaudzis lielu mežu, bet gar plakuma malām apstādītas liepas. Kalnu turējis par muižas parku bijušais Blomes muižkungs un ierīkojis kalnāarī taciņas, kas tagad aizaugušas.
Blomes “Lazdu kalns” no dienvidiem
Kalnā esot senlaikos pils stāvējusi. Kad pilij uzbrukuši ienaidnieki, tad iedzīvotāji bēgdami apslēpuši savu naudu un mantu „Naudas purvā”, kas kalna ziemeļu pakājē. Daudzi to meklējot ar iesmiem badīdami,
bet nevienam vēl neesot izdevies to atrast.
Pilskalnam tuvējas kapenes ir „Pērļu kalniņš”. Kāda cita atradumu vieta tiek daudzināta tuvējos Jaunzemju laukos.
„Lazdu kalns” ir liels un spēcīgs pilskalns, kura pils droši vien pieredzējusi Vidzemes dalīšanas laikus. Turpmāk noskaidrojams, kā tā saukusies.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
Foto: G.Kalniņš. 19.04.2019.g.
